Uztura speciāliste: Kāda ir skolēnu ideālā pusdienu ēdienkarte? (31)

«Mūsdienās ir aplams pieņēmums, ka tieši pusdienas ir svarīgākā ēdienreize. Tomēr jāuzsver, ka katra maltīte ir būtiska, jo skolēnam ir augošs organisms. Līdz ar to, lai uzturs būtu sabalansēts, jāuzņem noteikts ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzums,» norāda Grīnberga, pozitīvi vērtējot to, ka vecāki dod līdzi uzkodas no mājām, lai arī bērni ēd skolā piedāvātās pusdienas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, izvēloties produktus līdzņemšanai uz skolu, vecāki cenšas ievērot bērnu veselīga uztura principus. Skolēnu pārtikas trauciņos lielākoties tiek likti augļi (64%), gandrīz puse (42%) vecāku sarūpē sviestmaizes, bet trešdaļa (27%) – dārzeņus. Daudz retāk bērniem līdzi tiek doti saldumi, cepumi, bulciņas, piena un gaļas produkti, bet ūdens – gandrīz divtik biežāk nekā sula – 45% un 19%.

Runājot par ēšanas režīma ievērošanu, speciāliste vērš uzmanību, ka dienas laikā uzņemtais uzturs ir jāsadala vienmērīgi, lai nevienā no ēdienreizēm nenotiktu pārēšanās. «Esam pieraduši, ka pusdienās ir jābūt diviem ēdieniem un reizēm pat saldajam, bet pēc tādas maltītes mācīties un koncentrēties ir diezgan grūti,» skaidro Grīnberga.

Tomēr salīdzinoši lielākas veselības problēmas var rasties nevis no nepareiza ēšanas režīma, bet tad, ja bērna organisms nesaņem nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus – var tikt traucēta bērna augšana un attīstība, aizkavēties pubertāte, pavājināties imūnās sistēmas darbība. Kā uzsver speciāliste – viskaitīgāk ir pieēst pilnu vēderu ar produktiem (piemēram, cukurotām smalkmaizītēm), kas rada mānīgu sāta sajūtu, bet patiesībā organisms cieš badu.

Lai nodrošinātu bērniem pilnvērtīgu ēšanu skolā, uztura speciāliste Baiba Grīnberga atgādina:

• Ieteicamais un optimālais ēšanas režīms cilvēkam ir ik pēc trīs stundām. Tām nav jābūt lielām porcijām un sātīgām maltītēm, taču ir svarīgi uzņemt ogļhidrātus, kas paaugstina asinīs glikozes līmeni un palīdz koncentrēties.

• Pusei uzņemtajām kalorijām ir jābūt veselīgajiem ogļhidrātiem, kas skolēniem dienā nepieciešami aptuveni 200–250 g. Vislabāk tos var uzņemt ar pilngraudu produktiem, griķiem, grūbām, putraimiem, kartupeļiem, augļiem, «musli», kukurūzas pārslām, sausmaizītēm, galetēm u.tml.

• Jāizvairās no saldinātajiem dzērieniem (uz īsu brīdi vairo enerģiju un veicina hiperaktivitāti), smalkmaizītēm (lielākoties ir ar cukuru apkaisīti baltie, rafinētie milti) un no citiem saldumiem, kas lielākoties gatavoti no cukura un taukiem.

• Ieteicamā šķiedrvielu dienas deva pamatskolas vecuma bērniem – 25–30 g, vidusskolēniem – 35–40 g. Šķiedrvielas ir pilngraudu produktos, sēklās, riekstos, augļos. Savukārt ieteicamais ūdens daudzums dienā – 30–35 ml uz 1 kg svara. Piemēram, ja bērna svars ir 40 kg, dienā jāizdzer aptuveni 1,2 l šķidruma, turklāt vēlams, lai puse no tā būtu tīrs ūdens.

• Neuzņemot pietiekamu daudzumu šķiedrvielu un šķidruma, bērniem var veidoties aizcietējumi, zarnu trakta darbības traucējumi, līdz ar to slikta pašsajūta – nelabums, šķebināšana, galvas un vēdera sāpes, kā arī miegainība.

• Bērnam pusdienās nepieciešams vismaz 10–15 g olbaltumvielu. Šādu daudzumu var uzņemt ar, piemēram, nepilniem 100 g liesas gaļas vai siera, 100 g biezpiena, 2 olām, 60 g riekstu vai ar vienu pudelīti dzeramā jogurta, kas satur paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu.

• Pusdienu kārbiņā var likt pilngraudu maizi ar sieru vai gaļu, mājās sagatavotu bezpiedevu jogurtu ar svaigām ogām, augļu gabaliņiem, «musli», drupinātiem riekstiem, sēkliņām un žāvētu augļu gabaliņiem vai skābpiena dzērienus ar ogu un augļu piedevām.

Aptauja tika veikta interneta vidē augusta beigās, un tajā piedalījās 102 respondenti no visiem Latvijas reģioniem.