Dienests skaidroja, ka «Nordic Recycling» nav nodrošinājis solīto atkritumu reģenerācijas jeb pārstrādes apjomu - uzņēmums nav pārstrādājis 62,5% no iepirktajiem stikla iepakojumiem, 29% no koka iepakojumiem atkritumiem, kā arī 2,5% no papīra iepakojumiem. Pēc VVD aprēķiniem, par šo nepārstrādāto atkritumu daudzumu, desmitkārtīgs nenomaksātais dabas resursa nodoklis ir aprēķināts 8,3 miljonu eiro apmērā.
Savukārt «Latvijas Zaļajam elektronam» par nepārstrādātajiem sadzīves atkritumiem piemērots 12,5 miljonu eiro sods. Uzņēmums nav pārstrādājis 29% no kopējā ievāktā iepakojumu apjoma. No tiem, 8,5% sastāda papīra un kartona iepakojumi, 64% - stikla iepakojumi.
Tajā pašā laika, savā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā «Latvijas Zaļais elektrons» nav nodrošinājis nolietoto riepu, bateriju un akumulatoru pārstrādi, par ko uzņēmumam aprēķināts papildus nenomaksātais dabas resursa nodoklis 1,2 miljoni eiro. Līdz ar to, kopējais sods uzņēmumam ir 13,7 miljoni eiro.
Uzņēmums nav pārstrādājis 75% no ievāktā elektronisko akumulatoru apmēra. Tāpat nav tikuši pārstrādāti 32% no galvanisko elementu un bateriju apjoma, kā arī 60% no visu veidu ievāktajām riepām.
Taujāta par uzņēmumu spēju atmaksāt sastādītos sodu apmērus, Koļegova norādīja, ka VVD tos aprēķinājis tā, kā to nosaka likums. Līdzīgi kā «Riepu blokiem», «Nordic Recycling» un «Latvijas Zaļajam elektronam» nepārstrādāto atkritumu dabas resursa nodoklis jāmaksā desmitkārtīgi.