Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Rēzija Kalniņa: Ja dzirdi kādu kliedzam, tev arī jāuzņemas atbildība (52)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa šosezon redzama uz Dailes teātra skatuves režisora Aleksandra Morfova izrādē «Svinības», kas ir stāsts par bagātu ģimenes patriarhu Helgi un to, kā viens no viņa ģimenes locekļiem izlemj, ka vairs negrib un nespēj klusēt par notiekošo. Arī Rēzija Kalniņa intervijā izdevumam «Ieva» atklāj, ka cilvēkiem vajadzētu kļūt drosmīgākiem un runāt skaļi.

Rēzija Kalniņa intervijā norāda, ka mēs kā tauta esam aktīvi labdarības akcijās, tomēr tieši regularitāte un atklātība ir lietas, kas maina sabiedrību. Cilvēkiem vajadzētu kļūt drosmīgākiem un nebaidīties runāt skaļi un atklāti.

«Man šķiet, ka vajadzētu būt tā: ja tu dzirdi aiz sienas kādu kliedzam, tev arī jāuzņemas atbildība un jārīkojas, jo klusēšana ir līdzdalība. Mums ir jārunā arī par zaudējumiem, jo zaudējumi mūs dara cilvēciskus. Ieguvumi mūs atsvešina citu no cita, bet zaudējumi satuvina. Kur ieguvumi, tur parādās skaudība, greizsirdība. Tas ir paradokss, bet tieši zaudējumi mūs vieno cilvēciskā līmenī,» uzskata Rēzija.

Tomēr nereti dzīvē notiek tā, ka cilvēki nolemj klusēt. Aktrise norāda, ka, viņasprāt, tas ir tāpēc, ka cilvēkiem ir bailes uzņemties atbildību. Daudz vienkāršāk un mierīgāk nereti ir izlikties, ka viss ir kārtībā. Savukārt brīžos, kad parādās grūtības ar atbildības uzņemšanos, cilvēki sāk vainot citus - pasauli, valdību un pat bērnus.

«Dzīvē visgrūtākais tomēr ir piedot sev. Jo, ja es piedodu sev un pieņemu savus trūkumus, tad pārstāju vainot citus, tostarp vecākus. Es piekrītu teorijai, ka mēs kā dvēseles pašas izvēlamies vecākus, dzimtu, kurā ienākt un tajā karmiski kaut ko risināt,» tā Rēzija Kalniņa.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu