Turpmāk gadā būs vidēji par 300 kilometru vairāk sakārtotu valsts vietējo grants ceļu, sola Augulis (48)

Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka valdība šodien atbalstīja papildu finansējuma 88,4 miljonu eiro apmērā piešķiršanu autoceļu sakārtošanai nākamajos trijos gados.

«Tādējādi turpmāk vidēji gadā par 300 kilometru vairāk sakārtosim un veiksim dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums vietējos autoceļos viena gada laikā,» pauda Augulis.

Tas nozīmē, ka nākamajā un aiznākamajā gadā papildus tiks investēti 25,6 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 37,2 miljoni eiro. Par šo naudu veiks dubultās virsmas apstrādi uz grants ceļiem apmēram 120 kilometru apmērā ik gadu, atjaunos autoceļu grants segumu, remontēs tiltu u.c.

Pēc Auguļa paustā, līdz šim sekmīgi panākts, ka valsts galvenie autoceļi ir labā stāvoklī, savukārt grants ceļi bijuši pabērna lomā, tāpēc aktīvāk paredzēts pievērsties tieši vietējo un reģionālo ceļu sakārtošanai, lai uzlabotu situāciju lauku novados.

«Vienlaikus soli pa solim turpinās darbs pie ilgtermiņa autoceļu finansēšanas modeļa jeb tā saucamā Autoceļu fonda. Ja vēlamies, lai autoceļu stāvoklis pakāpeniski un ilgtermiņā uzlabotos, valsts budžetā ir jāiezīmē prognozējams un skaidrs finansējums. To šobrīd aktīvi risinām, jo vēl nav skaidrības par Eiropas Savienības fondu apmēru pēc 2020.gada, kas, iespējams, būs jākompensē no valsts budžeta līdzekļiem vai arī jāaizņemas. Autoceļu nozarei ir svarīgs ilgtermiņa redzējums, lai precīzi plānotu ceļu un tiltu remontdarbus. Tāpēc lēnām, bet mērķtiecīgi speram soļus autoceļa fonda atjaunošanas virzienā,» klāstīja satiksmes ministrs.

Paralēli tam patlaban norisinās autoceļu inventarizācija, kas parādīs valsts, pašvaldību un privāto ceļu reālo situāciju, elektrības patēriņu, skolu un slimnīcu izvietojumu, pasažieru pārvadājumus un citus būtiskus faktorus, kas būs pamats turpmākai finansējuma stratēģiskais plānošanai un piešķiršanai konkrētiem autoceļiem.

Augulis akcentēja, ka katrs atjaunotais ceļš ir liels ieguvums iedzīvotājiem un pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts ekonomikai kopumā. «Lielāko finansējumu ieguldām tajos autoceļos, kur ir lielākā satiksmes intensitāte un kurus izmanto lielākais skaits cilvēku. Šīm investīcijām nenoliedzami ir būtiska ekonomiskā atdeve, taču ir jāpievērš arī liela uzmanība cilvēku mobilitātei reģionos, kur noteicoša ir vietējo autoceļu infrastruktūra. Sakārtota, pieejama un kvalitatīva infrastruktūra piesaistīs investīcijas arī jaunu ražošanas uzņēmumu radīšanai un uzņēmējdarbības sekmēšanai kopumā. Tāpēc lēmums novirzīt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem ir pamatots un vērsts uz novadu iedzīvotāju vajadzībām,» skaidroja ministrs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu.

Attiecīgais likumprojekts paredz palielināt finansējumu Valsts autoceļu fondam no 2018. gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos. Par bāzes gadu tiek pieņemts pēdējais gads, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.

Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020.gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja nominālā Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze attiecīgajam gadam ir ne mazāka kā 5%. Šāds finansējuma pieaugums paredzēts, līdz tiek sasniegts likumā par autoceļiem patlaban noteiktais finansējuma apmērs, kas jānovirza Valsts autoceļu fondam.