Lielākā daļa iedzīvotāju neatbalsta «Lattelecom» un LMT apvienošanu (106)

Kā liecina «LNT Ziņu» rīcībā esošā pētījumu kompānijas SKDS šogad septembrī veiktā aptauja, vērtējot iespējamu «Lattelecom» un LMT apvienošanu, vairāk nekā puse jeb 55,7% iedzīvotāju uzskata, ka tas nebūtu pareizi, trešdaļai bija grūti ko teikt, bet tikai nepilni 18% to atbalstītu. Vēl lielāka daļa aptaujāto jeb 65% neatbalstītu, ja apvienotā uzņēmuma daļu akciju pārdotu biržā, tādējādi samazinot valsts dalību. Pētnieku šāda iedzīvotāju attieksme nepārsteidz.

«Latvijas iedzīvotāji diezgan bažīgi skatās uz visu to, kas potenciāli varētu notikt ar LMT un «Lattelecom». Viens no elementiem, kas visam šim procesam ir klātesošs, tas ir tomēr privatizācija. Tā vai citādi Latvijas valstij visa procesa rezultātā kontrole varētu zust. Līdz ar to vārds privatizācija šeit ir vietā. Diemžēl jaunāko laiku vēsture ir tāda, ka mēs nevaram Latvijas gadījumā runāt vismaz no iedzīvotāju skatu punkta, ka mums būtu garš saraksts ar veiksmes stāstiem. Īstenībā mums ir garš saraksts ar neveiksmēm,» vērtē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Par piemērotāko scenāriju LMT un «Lattelcom» turpmākai attīstībai lielākā daļa jeb 66,3% iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāsaglabā esošā situācija, pārējie atbalstītu valsts daļu pārdošanu abos vai kādā no atsevišķiem uzņēmumiem. «Un gadījumā, ja kaut kas notiktu, tad Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka ieguvēji tur varētu būt šo uzņēmumu pircēji vai varbūt potenciālie ārzemju īpašnieki, bet iedzīvotāji, Latvijas valsts, Latvijas valsts budžets, nu lielākā daļa domā, ka, visdrīzāk, šeit būtu zaudētāji,» saka sociologs.

Tikmēr ekonomikas ministrs uzsver, ka rēķinās ar sabiedrības viedokli, taču šobrīd valdībai ir jārisina problēmas par to, kā nodrošināt abu patlaban labi strādājošo uzņēmumu attīstību nākotnē. «Lai investētu nākamajās tehnoloģijās, ir skaidrs, ka tās ir ļoti nopietnas, tās ir simtos miljonu mērāmas investīcijas. Investīciju efektu, kā viņu atrisināt, vai nu palielinot cenas, vai samazinot izmaksas. Apvienošanās risinājums ir izmaksu samazinājuma jautājums un efektīva divu lielu uzņēmumu pārvalde,» saka Ašeradens.

Turklāt uzņēmumu privātais partneris - «Telia Sonera» - ir brīdinājis, ka valdībai pieņemot lēmumu saglabāt esošo situāciju, kompānija, visticamāk, atstātu šo tirgu. «Tas ir diezgan skaidri šobrīd pateikts. Labi, tā arī nav katastrofa, ir daudzi citi gatavi ieguldīties, tātad mēs meklēsim citus investorus.»

Ministrs noraida iedzīvotāju bažas, ka valsts, apvienojot abus uzņēmumus, varētu zaudēt kontroli uzņēmumā. «Noņemsim jautājumu par kotāciju biržā no dienas kārtības, tā šobrīd nav absolūti nekādā veidā netiek apspriesta. Ir jautājums, vai mēs apvienojam uzņēmumus un, ja apvieno, kurš to kontrolēs. Vismaz mans kā ekonomikas ministra uzstādījums, ja to dara, tad Latvijas valdībai jāpieder 51%. Mūsu partneri «Telia Sonera» ir teikuši, ka, ja Latvijas valdība piekrīt apvienošanai, viņi ir gatavi tam, ka Latvijas valstij pieder 51%.»

Balstoties uz valdības piesaistītās auditorkompānijas «KPMG» izstrādātājiem scenārijiem, Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa un Privatizācijas aģentūra savu redzējumu plāno sagatavot un valdībai izskatīšanai iesniegt 5. oktobrī.