Zināms, ka daudzas lietas, bez kurām mēs šodien nevaram iedomāties savu dzīvi, izgudroja senie romieši. Kanalizācija vai kalendārs ir tikai dažas no nedaudzām lietām, par kuru eksistenci mums jāsaka romiešiem paldies, tomēr vienu, visai nozīmīgu lietu, viņi paturēja sev - tas bija pasaulē efektīvākais kontracepcijas līdzeklis.
Seno romiešu kāre pēc kontracepcijas līdzekļiem lika izzust unikālam augam (42)
Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», augs «silphium», ko senie romieši lietoja, kontacepcijas nolūkos, Romas Impērijas norieta laikā, pateicoties romiešu kārei pēc tā, jau bija pilnībā izzudis.
Šis augs parasti bija atrodams Grieķijas pilsētā Kirēnā, mūsdienu Lībijas teritorijā. To lietoja, lai ārstētu visdažādākās slimības, sākot no nelabas dūšas un drudža un beidzot ar varžacīm, tomēr plašāku popularitāti tas ieguva, kad atklājās, ka šis augs ir ārkārtīgi efektīvs kontracepcijas līdzeklis.
«Avoti liecina, ka antīkajā laikā labākais līdzeklis, kā novērst sievietes apaugļošanos, bija tieši šis augs,» komentēja vēsturnieks Džons Ridls.
Kā stāsta vēsturnieks, antīkais ārsts Sorānijs, lai novērstu nevēlamu grūtniecību, ieteica reizi mēnesī apēst zirņa lieluma «silphium» devu.
Augs lieliski noderēja arī, lai izraisītu spontāno abortu. Viena deva šī auga sulas izraisīja menstruālo asiņošanu, padarot sievieti īslaicīgi neauglīgu. Savukārt, ja sieviete jau bija gaidībās, mākslīgi izraisītās menstruācijas lika veidoties spontānajam abortam.
Efektīvais kontracepcijas līdzeklis strauji kļuva populārs, padarot nelielo Kirēnu par vienu no tā laika bagātākajām pilsētām. Augs bija tik populārs, ka ir pat atrastas kirēniešu monētas, uz kurām redzams šī auga attēls.
Tā kā augs kļuva arvien populārāks, kirēnieši pieņēma stingrus noteikumus, kas saistīti ar tā audzēšanu un izplatību. Katram, kas vēlējās to audzēt un pārdot, bija jāievēro stingri noteikumi un limits, cik daudz to drīkst kultivēt.
Auga popularitāte un ierobežojumi drīz vien noveda pie tā pilnīgas izzušanas. Pēdējās ziņas avotos par šo kontracepcijas līdzekli liecina, ka tas tika uzdāvināts Romas imperatoram Nēronam, kā ārkārtīgi rets un savāds līdzeklis.
Kā vēsta Plīnijs Vecākais, Nērons šo augu apēdis, nezinot tā patieso nozīmi un izmantošanas nolūkus.