Vaškevičs: Strīķes un Juraša nokļūšana politikā ir draudi Latvijas valstij (272)

Korupcijā apsūdzētais Vaškevičs medijiem izplatītajā vēstulē raksta, ka viņš vērsies pie prezidenta, jo, neredzot citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju. Vaškevičs gan apzinās, ka prezidents nevar iejaukties tiesībsargājošo institūciju darbā un ietekmēt tiesas lēmumus, taču viņš lūdz izrādīt uzmanību viņa liktenim.

Strādājot augstos valsts amatos - par Muitas kriminālpārvaldes vadītāju un Valsts ieņēmumu dienesta direktora vietnieku, Vaškevičs mēģinājis panākt, lai Latvijas muitas un Finanšu policijas darbā tiktu ieviestas modernas metodes kontrabandas un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanai, piemēram, analītiskās izlūkošanas metode.

Taču tas neatbilda dažu politiķu, kuri vēlāk izveidoja partiju «Vienotība», plāniem. No kontrabandas iegūtā «melnā» nauda viņiem bija avots, no kura papildināt partijas kasi, un līdz ar to varas saglabāšanas pamats.

Lai atstādinātu Vaškeviču no amata, tika safabricētas vairākas krimināllietas. Šo netīro darbu paveica KNAB darbinieki - toreizējā KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs.

Pašlaik abi viņi ir ienākuši politikā no Jaunās konservatīvās partijas, taču zinot viņu noziedzīgās darba metodes, Vaškevičs saskatot tajā draudus Latvijas valsts interesēm.

«Iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc KNAB mani vajā, ir tas, ka esmu atklājis šīs iestādes paveikto lielas naudas summas piesavināšanos,» vēstulē prezidentam norāda Vaškevičs.

Patlaban Vaškevičs ir Austrijā, jo šī valsts ir sniegusi viņam patvērumu. Vaškevičs apgalvo, ka gribētu atgriezties Latvijā un viņu nebiedē tiesa un tās spriedums. «Esmu pārliecināts, ka nepatiesā apsūdzība pret mani izjuks kā kāršu namiņš,» uzsver Vaškevičs, taču norāda, ka tikt noslepkavotam uz ielas vai cietumā, pakļaut nāves briesmām savu tuvinieku dzīvības viņš nav gatavs.

Vaškevičs atgādina, ka 2007. gada 21. maijā viņu mēģināja noslepkavot, uzspridzinot automašīnu. Sprādzienā gūtās traumas ļauj sevi manīt joprojām un šogad jūlijā Austrijā viņam kārtējo reizi operēja kāju.

Par atentātu tika notiesāti divi Lietuvas pilsoņi un pasūtītājs no Latvijas, tomēr vēlāk, ieguvis jaunu informāciju un izanalizējis savstarpēji saistītus faktus, Vaškevičs secinājis, ka slepkavības mēģinājumu izdarījuši citi cilvēki un izmeklēšana apzināti tika virzīta nepareizā ceļā. Viņš starp pasūtītājiem minējis Jurašu, Strīķi, Aigaru Sparānu, kurš presē minēts kā Satversmes aizsardzības biroja darbinieks un bijušais drošībnieks Edgars Gulbis.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa uz 4. oktobri skatīšanai nozīmējusi krimināllietu pret Vaškeviču apsūdzībā par korupciju. Tiesvedība šajā tiesā lietā bija apturēta 2015. gada 7. janvārī, taču prokurors Arvis Miglāns lūdza tiesu sasaukt tiesas sēdi, lai risinātu jautājumu par Vaškeviča saukšanu pie atbildības lietā par korupciju.

Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz, pēc viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.

Latvija lūdza Austrijas varas iestādēm viņu izdot, taču Austrija atteicās to darīt. Latvija atkārtoti nav lūgusi Austrijai viņu izdot, jo abu valstu likumdošana to nepieļauj.

TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka pērnā gada septembrī ar Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina atbalstu Briselē notika filmas «Neērtais Vaškevičs, uzbrukums valstij» izrādīšana. Filma ir par to, kā Latvijā vajā Vaškeviču un viņa sievu - uzņēmēju Ināru Vilkasti. Filmas īstie autori «Nekā personīga» atklājuši, ka lielākā daļa filmā iekļauto «faktu» patiesībā ir izdomājums.

Prokuratūra pieprasīja raidījuma ieraksta kopiju. Faktiski pierādījumi, par to, ka apsūdzētais veic darbības, lai kavētu lietas izskatīšanu, tika iegūti jau 2012.gada maija mēnesī, un šie pierādījumi bija nodoti tiesas rīcībā, kas bija viens no iemesliem, lai tiesā tiktu pieteikts lūgums Vaškevičam grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu, iepriekš skaidroja prokurors Arvis Miglāns.