Kā vēsta ārvalstu mediji, galvenās balvas ieguvēja - franču pētnieka Marka-Anruāna Fardēna - 2014. gadā veikto pētījumu par to, vai kaķi var būt gan cieti, gan šķidri, iedvesmoja internetā bieži redzamie video un foto materiāli, kuros kaķi viegli ietilpst glāzēs, vāzēs un izlietnēs.
Ilgstošu pētījumu rezultātā zinātnieki izmantoja matemātiskas formulas, lai secinātu, ka jauni, aktīvi kaķi dažādas fiziskās formas var ieņemt daudz labāk nekā vecāki kaķi.
Citiem pētījumiem, kas saņēma balvas, bija nedaudz praktiskāks raksturs, piemēram, Metjū Roklofs un Nensija Grīra bija veikuši eksperimentu, kurā 103 azartspēļu cienītājiem pirms likmju izdarīšanas tika lūgts rokās turēt metru garu krokodilu. Rezultātā atklājās, ka, turot rokās krokodilu, spēlmaņi izvēlas likt augstākas likmes, jo adrenalīna pieplūdumu, kas rodas krokodila ietekmē, viņu smadzenes interpretē kā potenciālas veiksmes zīmi.
Trešais pētījums, kas saņēma «Ig Nobel» balvu, vēstīja, ka Austrālijas aborigēnu pūšamais instruments didžeridū var izdziedēt cilvēku no krākšanas. Pētījuma secinājumos tika skaidrots, ka instrumenta dziedējošās īpašības slēpjas nevis krācošajā skaņā, ko tas rada, bet gan apstāklī, ka cilvēkam tas pamatīgi jāpūš. Šāda fiziska piepūle var pozitīvi iedarboties uz elpošanas ceļiem, novēršot krākšanu.