/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/31/11133711t1h4169.jpg)
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadītājs Zigmars Liepiņš ir neapmierināts ar nodokļu reformas gaidāmo ietekmi gan uz viņu personīgi, gan uz operu.
Zigmars Liepiņš neapmierināts ar nodokļu reformas ietekmi gan uz viņu, gan uz operu (30)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neesmu sapratis, ko nozīmē maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības. Ko tas nozīmēs pensionētiem autoriem, piemēram, Raimondam Paulam, Imantam Kalniņam, Mārtiņam Braunam, man un citiem? Mums visiem taču ir autorhonorāri. Operā tas būs reāls sadārdzinājums, jo liela daļa mākslinieku ir licences līgumi. Tas būs kaut kāds solidaritātes princips vai kā? Tad varbūt vispirms vajadzētu noskaidrot - kas ir un kas nav autors?» intervijā «Neatkarīgajai» izteicies Liepiņš.
«Es saprotu: ja cilvēks neko nav maksājis nodokļos un tagad grib saņemt medicīniskos pakalpojumus... Bet vai šāda attieksme ir jāreducē uz autoriem, kuri ir pensionāri?» turpinājis operas vadītājs.
Tāpat Liepiņu satraucot iespējamā reformas ietekme uz sponsorēšanu. «Saskaņā ar jaunajiem nodokļu likumiem - baidos, ka mēs varam pazaudēt vienu otru Operas sponsoru. Viss ir ļoti nopietni.»
Liepiņš atgādināja, ka pēc otrā termiņa beigām pēc diviem gadiem vairs neplāno kandidēt uz LNOB vadītāja krēslu. «Savā dzīvē gribu vēlreiz būt brīvs, kaut ko uzrakstīt varbūt...»
«Pirms pieciem gadiem noteikti neplānoju būt par Operas vadītāju. Pat 2013.gada sākumā man nebija nekādas nojausmas, ka es te būšu. Un tas nebija mans mērķis. Seši gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai Operā kaut ko vērtīgu izdarītu gan saimnieciskajā, gan mākslinieciskajā jomā, sakārtotu finanšu sistēmu, lai tā būtu skaidra un caurskatāma. Kad atnācu, tā visa te nebija. Finansiāli te bija ļoti daudz šaubīgu lietu, un, kamēr mēs te izsmēlām visus Augeja staļļus, pagāja vairāk nekā divi gadi,» izteicās Liepiņš.
«Vispār es esmu pensionārs. Un uz Operu strādāt es neesmu nācis naudas dēļ. Esmu domājis par to, lai māksliniekiem un citiem darbiniekiem būtu labāki apstākļi. Un ne jau es viens pats nosaku mākslinieciskos procesus, tā ir komandas lieta. Bet kaut kādā laika nogrieznī cilvēka resursi izsmeļas. Pēc manis jānāk jauniem cilvēkiem, kas redz nākamās perspektīvas,» piebildis Liepiņš.
Politikā Liepiņš pēc darba operā noteikti neiesaistīšoties, lai arī piedāvājumi esot bijuši.