Sudraba skaidrību par «oligarhu sarunām» centusies gūt neformālā sarunā restorānā (334)

Kā ziņo raidījums, tikšanās esot saistīta ar sarunu epizodi, kurā Ventspils mērs Aivars Lembergs, tolaik vēl politiķis Ainars Šlesers un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) 2010. gada oktobrī apsprieduši notikumus Rīgas brīvostā.

Lembergs esot sūdzējies, ka brīvostas pārvaldniekam Loginovam dots 300 000 kukulis, lai Lemberga bērniem pastarpināti piederošs uzņēmums varētu īrēt velkoņus un strādāt ostā. Lembergs esot stāstījis, ka darījums nav nesis peļņu, bet osta tagad no uzņēmuma prasot pusmiljonu. Ameriks solījis jautājumu sakārtot, sarunas atreferēja raidījums.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Rīgas brīvostas pārvaldes darbu minēts, ka konkurences padomes lieguma dēļ brīvosta pati nedrīkst izmantot ienesīgos sev piederošos velkoņus «Santa» un «Stella». Toreizējais ostas pārvaldes vadītājs Leonīds Loginovs bez iepirkuma uz trim mēnešiem velkoņus nodevis nomā Lemberga bērniem piederošā uzņēmuma «LSF holdings» izveidotajam SIA «Amberholdings Liepāja». Līgums noslēgts par dārgu nomas maksu, lai ostā neielaistu konkurējošas kompānijas, taču «Amberholdings» darbus ostā veicis, bet nomas maksu neesot maksājis. Lembergs «Rīdzenes sarunās» esot atklājis, ka parādu bērni negrib atzīt, jo jau iepriekš Loginovam samaksāts kukulis.

Ameriks sarunā esot skaidrojis, ka nekāds kukulis beigās nav samaksāts, bijusi vienkārša vienošanās. Savukārt Lembergs teicis, ka pašam intereses tur neesot, bet lūdzis Amerikam palīdzību jautājuma nokārtošanā, jo bērniem tagad jāmaksā ostai iespaidīgs parāds.

Vairāk nekā 700 000 eiro parādu brīvosta nav atguvusi, jo «Amberholdings» pieteica maksātnespēju un šā gada martā uzņēmums likvidēts.

Kā vēsta raidījums, par šo «oligarhu sarunu» epizodi esot sācies uztraukums, tāpēc «LSF holdinga» tā laika valdes priekšsēdētājs Jansons restorānā ticies ar Sudrabu.

Sudraba tikšanos atzinusi, apgalvojot, ka šī neformālā, neprotokolētā saruna viņai bijusi vajadzīga, lai labāk saprastu «oligarhu sarunās» runāto. «Tā [saruna] notika pēc manas iniciatīvas. Man ieteica Edgaru Jansonu kā cilvēku, kurš ir ļoti godīgs un vienmēr iestājies pret korupciju. Un viņš noraida, ka it kā kompānijas vārdā būtu devis kukuli. Man ieteica ar viņu satikties, lai pārliecinātos, ka viss ir pilnīgi pretējs tam, kā tiek uzrādīts sarunās,» teikusi Sudraba.

Sudraba apgalvojusi, ka «LSF holdinga» kādreizējam vadītājam nav atklājusi nekādu informāciju, kas viņai tapusi zināma kā šīs izmeklēšanas komisijas vadītājai. Sudrabai gan pagaidām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai.

Raidījums atgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2009.gada februārī sāka viesnīcas «Rīdzene» Prezidenta numuriņā runāto ierakstīt. Tam atļauju devusi Augstākās tiesas tiesneši, bet jau nedēļu vēlāk no KNAB noplūdusi informācija un Šlesers uzzinājis par tiesībsargu plāniem.

Tas gan neesot atturējis Šleseru arī turpmāk kārtot darījumus viesnīcā. Lai arī drošībai numuriņi tikuši mainīti, tomēr KNAB izdevies turpināt operatīvā ceļā ierakstīt Šlesera un viņa sarunu biedru runāto.