/nginx/o/2018/07/31/11133105t1h7ae7.jpg)
Latvijas valsts izveidotājam, pirmajam ministru prezidentam un pēdējam prezidentam Kārlim Ulmanim šodien aprit 140 gadi. Lai arī daudzi joprojām uzskata, ka Ulmanis bija viennozīmīgs tautas glābējs un sargātājs un Ulmaņa vienvaldības laikus piesauc kā izcilas politikas piemēru, tomēr viedokļi joprojām dalās, liekot politiķim vienmēr palikt par visai diskutablu personību.
Šodien gandrīz vai katrs Latvijas iedzīvotājs zina Kārli Ulmani. Tautā joprojām dzīvo mīts par viņu. Viņa vārds un darbība ir uzspieduši zīmogu noteiktam periodam Latvijas vēsturē, kuru parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies. Nav Latvijas vēsturē ne «Čakstes laiki», ne «Zemgala laiki», ne arī «Kvieša laiki».
Kārlis Ulmanis piedzima 1877. gada 4. septembrī Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Udzes pagasta (vēlāk Bērzmuižas, tagad Bērzes pagasts) «Pikšās» un bija lauksaimnieku Heinriha un Lizetes trešais dēls.
Vēlāk uzsācis mācības Jelgavas pilsētas valsts reālskolā, pēc gada tās pameta, lai dotos uz Austrumprūsiju, kur apguva piensaimnieka kursus.
1902. gadā Ulmanis devās padziļināti studēt piensaimniecību uz Cīrihi, bet jau 1903. gadā atgriezās Latvijā. Vēlāk mācījies un darbojies vairākās lauksaimniecības sfērās, kā arī piedzīvojis apcietinājumu, Ulmanis 1913. gadā kļuva par žurnāla «Zeme» redaktoru, sarakstīja vairākas grāmatas, iesaistījās politikā, līdz 1918. gada 18. novembrī tika ievēlēts par pagaidu valdības ministru prezidentu.
Piedzīvojis dažādus amatus valdības struktūrās, 1934. gadā Ulmanis izveidoja valstī autoritāru režīmu ar sevi priekšgalā.
«Mūsdienās mainās attieksme pret autoritārismu. To savos rakstos labi parādījis vācu vēsturnieks Ervīns Oberlenders. Viņš raksta, ka attieksme pret autoritārismu 21. gadsimta sākumā ir mainījusies. Agrāk bija pieņemts, ka autoritārisms ir demokrātijas pretmets. Tagad vācu historiogrāfijā tiek popularizēta ideja, ka autoritārismu vairs tā nevar uztvert. Daudzām nācijām tā ir ļoti piemērota pārvaldes forma, jo tās nemaz nav radušas dzīvot demokrātijas apstākļos. Ar to galvenokārt domātas valstis uz austrumiem no mums, bijušās PSRS republikas. Mūs tur neieskaita,» intervijā ar «Lauku Avīzes» žurnālistiem stāstīja grāmatas «Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934 -1940)» līdzautore Inese Feldmane.
Kā vēsta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja «Pikšas» pārstāvji, 2017. gada 3. septembrī plkst. 12:00 muzejā tiks rīkots atceres pasākums, kas veltīts Ulmaņa 140. jubilejai.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)