Valdošā koalīcija joprojām nevienojas par nākamā gada budžetu (16)

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies.

Savukārt «Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka VL-TB/LNNK pieprasījums par «desmitiem miljoniem eiro» bija «nepatīkams pārsteigums». Gan Ašeradens, gan premjers uzsvēra, ka pēc nodokļu reformas pieņemšanas nākamā gada budžeta kontekstā nevar runāt par papildu izmaiņām nodokļu jomā papildu ienākumu gūšanai.

Ašeradens atkārtoti uzsvēra, ka «Vienotības» prioritātes nākamā gada budžetā ir drošība, pedagogu atalgojums, ārpusģimenes aprūpes jautājumi, kā arī atbalsts mājokļu programmai. Pēc viņa teiktā, «Vienotības» ierosinājumi ir par aptuveni 34 miljoniem eiro.

Nacionālā apvienība uzskata, ka svarīgs ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm, un šajā jautājumā ir jāpanāk «lūzums», skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. «Demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam jāatspoguļojas arī budžetā,» akcentēja Dzintars.

«Sarunās turpinās draudzīgā, konstruktīvā gaisotnē, cik tas ir iespējams, ņemot vērām, ka fiskālā telpa ir ierobežota,» norādīja politiķis, piebilstot, ka ministrijām un partijām ir atšķirīgs redzējums par to, kas ir būtiskākas prioritātes.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, nacionālās apvienības ierosinājumiem demogrāfijas jomā nepieciešami ap 85 miljoniem eiro. Tikmēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro.

Reizniece-Ozola sacīja, ka ZZS savas prioritātes jau ir definējusi - veselība, ceļi, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana Latvijas augļiem un dārzeņiem, kā arī citas. Daļai no ZZS pieprasījumiem nepieciešams ap 29 miljoniem eiro.

ZZS pārstāvji pieļauj iespēju panākt kompromisu, ieviešot demogrāfijas pasākumus pakāpeniski.

Kā ziņots, pirmdien notikušajā valdības ārkārtas sēdē ministri vienojās, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro. Iepriekš ministriju papildu līdzekļu pieprasījumi tika aplēsti 600 miljonu eiro apmērā, tomēr finanšu ministre atzina, ka pēc iekšējo resursu pārskatīšanas šī summa nepārsniegs fiskālo telpu.