/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11130543t1h1de1.jpg)
Vācijai vajadzētu pieņemt 2014.gadā notikušo Krimas aneksiju kā «pastāvīgu pagaidu situāciju», intervijā vairākiem vācu medijiem atzinis Vācijas Brīvo demokrātu partijas (FDP) priekšsēdētājs Kristiāns Lindners.
Vācijas «Brīvie demokrāti» aicina mainīt pieeju Krimas okupācijai (418)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzvēra, ka labas attiecības ar Maskavu ir ļoti svarīgas kā Vācijai, tā Eiropas Savienībai (ES), kā arī norādīja, ka Krimas jautājumu, iespējams, vajadzēs «iekapsulēt», lai piedāvātu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam iespējas, saglabājot reputāciju, mainīt savu politiku.
«Mums ir jārod izeja no strupceļa,» mediju grupas «Funke» laikrakstiem sacīja politiķis.
«Man ir bail, ka mums uz Krimu ir jāraugās kā uz pastāvīgu pagaidu situāciju, vismaz šobrīd,» atzina FDP līderis.
Brīvie demokrāti tiek uzskatīti par iespējamiem koalīcijas partneriem kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem (CDU/CSU), kas pēc vēlēšanām gribētu valdīt bez pašreizējiem partneriem sociāldemokrātiem (SPD). Arī SPD tradicionāli attiecībās ar Krieviju iestājušies par pieeju, kas ir vairāk vērsta uz izlīgumu.
Lindnera izteikumi jau izsaukuši nosodījumu no Vācijas Krievijas politikas koordinatora sociāldemokrāta Gernota Erlera, kā arī «zaļo» partijas puses.
Eiropieši ir vienojušies koncentrēties uz vardarbības apturēšanu Austrumukrainā, pirms vēlāk politiskajā procesā pievērsties Krimas jautājuma risināšanai, sacīja Erlers.
«Būtu ļoti noderīgi, ja Lindnera kungs arī pieturētos pie šīs vienošanās,» viņš sacīja. «Kopīga Eiropas pieeja ir obligāta, īpaši ņemot vērā [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa atkāpšanos no agrākās Rietumu konsensa pieejas,» viņš uzsvēra.
«Zaļo» līdzpriekšsēdētājs Džems Ezdemirs arī nosodīja Lindnera izteikumus.
«Tas atbildīgai un spēcīgai Vācija ārpolitikai,» sacīja Ezdemirs, kura partija arī tiek uzskatīta par kancleres Angelas Merkeles iespējamiem koalīcijas sabiedrotajiem.
Sociologi prognozē, ka FDP 24.septembra Bundestāga vēlēšanās spēs atkal iekļūt parlamentā. 2013.gada vēlēšanās FDP nespēja pārvarēt 5% barjeru.
Lindners sacīja, ka ir par atbalsta turpināšanu NATO, kā arī ciešām saitēm ar ASV, vienlaikus viņš aicināja uz lielāku kreativitāti attiecībās ar Krieviju, ņemot vērā tās svarīgumu attiecībā uz Vācijas un Eiropas drošību un ekonomisko labklājību.
FDP līderis arī mudināja uz niansētāku pieeju Krievijai noteikto sankciju mazināšanas lietā, sakot, ka pat pozitīvi starpsoļi Minskas līgumu īstenošanas ceļā ir jāatalgo.
Elders savukārt uzsvēra, ka sankcijas nekādā ziņā nedrīkst mazināt, ja pamiers netiek īstenots.
Atbilstoši pēdējām sabiedriskās domas aptaujām kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem ir 15 procentpunktu pārsvars pār SPD. FDP, «zaļajiem, kreiso ekstrēmistu partijai «Die Linke» («Kreisie») un pretimigrācijas partijai «Alternatīva Vācijai (AfD) atbalsts ir 8% līmenī.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.