«Oligarhu sarunas»: Uz izmeklēšanas komisijas sēdēm varētu aicināt Lembergu, Šleseru un Dūklavu (109)

Vaicāta par šo personu aicināšanu, Sudraba atbildēja, ka viņi ir jāaicina uz komisiju, jo ir svarīgi izvērtēt sarunu konkrētās daļas, kas rada aizdomas par valsts nozagšanu.

Komisijas pirmā sēde paredzēta 8.augustā, kad ar ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem plānots izrunāt līdzšinējos procesus saistībā ar «oligarhu sarunām» un to tālāko gaitu. Tāpat komisija pārrunās konkrētās epizodes, kurām jāpievērš īpaša uzmanība izmeklēšanas gaitā.

Sudraba pašlaik strādā pie komisijas darba dokumentācijas jautājumiem, tajā skaitā plānots nosūtīt vēstules ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un KNAB vadītājam Jēkabam Straumem, aicinot tiesībsargājošās institūcijas deleģēt savus pārstāvjus darbam kopā ar komisiju.

Tāpat ar KNAB gaidāmo deleģējamo pārstāvi plānots vienoties par to, kādā veidā deputāti iepazīsies ar KNAB rīcībā esošajiem «oligarhu lietas» materiāliem. Deputāti varētu doties uz tiesībsargājošo iestādi, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.

Iepriekš izskanējusi kritika par Sudrabas darbu gan komisijā, gan priekšsēdētāja amata ieņemšanu saistībā ar bažām par darba objektivitāti. Vaicāta par kārtību, kādā veidā būtu iespējams veikt izmaiņas komisijas sastāvā vai komisijas priekšsēdētāja atcelšanu, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai LETA pastāstīja, ka tiesības rosināt lemt par kāda deputāta atsaukšanu no komisijas ir vismaz desmit deputātiem, kā arī pašai komisijai. Šādā gadījumā parlaments lēmumu pieņem ar klātesošo balsu vairākumu. Tāpat kā citos gadījumos lēmumu var pieņemt, ja sēdē ir kvorums - tajā piedalās vismaz puse no visiem deputātiem.

Ja parlaments nolemtu atsaukt kādu deputātu, tad viņa pārstāvētās Saeimas frakcijas pārstāvjiem būtu tiesības virzīt citu kandidatūru. Likums nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā locekļi tiek iecelti vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem, norādīja Meistere.

Komisijas sēdē lēmumu pieņemšana, izņemot balsojumu par parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojumu, notiek analoģiski Saeimas darbības kārtībai. Kvorumu veido puse no deputātiem un lēmumu var pieņemt ar klātesošu balsu vairākumu, skaidroja Juridiskā biroja vadītāja. Tas attiecas arī lēmumu par priekšsēdētāja atcelšanu no amata. Ar rosinājumu par šādu balsojumu var nākt klajā vismaz viens komisijas deputāts.

Taujāta, kā viņa atbildētu uz bažām, ka politiķes vadībā komisijas veiktā izmeklēšana varētu nebūt objektīva un efektīva, Sudraba atbildēja, ka šādu traktējumu pauž tikai tie, kam ir bailes par to, kas atklāsies parlamentārajā izmeklēšanā. Deputāte norādīja, ka daudzām amatpersonām šīs sarunas ir bijušas pieejamas jau vairākus gadus un esot jautājums, kāpēc šīs amatpersonas nav palīdzējušas ar atbalsta sniegšanu izmeklēšanai.

Savukārt deputāts Andrejs Judins (V) sociālajā vietnē «Facebook» raksta, ka, atsaucoties uz komisijas vadītājas aicinājumu sūtīt priekšlikumus komisijas dienas kārtībai, viņš piedāvājis 7.augustā sākt skatīt jautājumu, kuram «patlaban ir liela aktualitāte» - iespējamo Dūklava mantisko interešu Rīgas Brīvostas nedeklarēšanu.

«Šī jautājuma izskatīšana komisijā neprasa sarežģītus sagatavošanās darbus un to veikšanai nav nepieciešama padziļināta kriminālprocesa materiālu analīze. Apkopojot publiskajā telpā esošo informāciju, sagatavoju un nosūtīju komisijas vadītājai to cilvēku sarakstu, kuru uzaicināšana un intervēšana veicinātu faktu noskaidrošanu,» uzsver Judins.

Kā ziņots, Judins un Sudraba kandidēja uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amatu, taču vairākums atbalstīja Sudrabu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Saeimu izvērtēt Sudrabas atbilstību «Rīdzenes sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā. «Oligarhu sarunās» tikusi pieminēta arī Sudraba.