Sudraba komentē savu iespējamo interešu konfliktu «oligarhu sarunu» izmeklēšanas komisijas darbā (205)

Pēc viņas domām, pašlaik publiskajā telpā novērojamie negatīvie izteikumi par viņas ievēlēšanu «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā ir nekas vairāk kā tikai apmelojumi.

«Man nav iemesla teikt, ka būtu kādi ierobežojumi parlamentārās izmeklēšanas komisijā darboties. Ja man pastāvētu interešu konflikts, parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā neiesaistītos,» piebilda Sudraba.

Sudraba apgalvoja, ka par tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām» uzzinājusi vienīgi pēc žurnāla «Ir» publikāciju izlasīšanas.

Uz jautājumu par viņas vārda parādīšanos publicētajās sarunās, viņa pauda nostāju, ka apgalvojumus nevar vērtēt kā faktus. «Nav ne 1917.gads, ne arī boļševiku laiki, kad pēc vienīgi apgalvojumiem var pieņemt, ka cilvēks ir vainīgs kādā nozieguma izdarīšanā. Kāpēc atbildēt par to, ko runā citi? Jāatbild par savām rīcībām,» sacīja Sudraba

Pēc viņas domām iedzīvotājiem nav pamata apšaubīšanai viņas līdzšinējā darba caurspīdīgumu. «Manuprāt, cilvēkiem ir jāredz, ka mani lēmumi nav ietekmējami. Lai mani kritizētāji parāda kaut vienu rīcību, kad esmu rīkojusies kādu citu interesēs. Es neļaušu sevi iebaidīt,» uzsvēra Sudraba.

Viņa arī norādīja, ka negrasās pieprasīt kompensācijas samaksu, kas pienākas deputātiem par papildu darbu parlamentārās izmeklēšanas komisijās.

Kā ziņots, Par «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju šodien tika ievēlēta deputāte Inguna Sudraba (NSL).

Viņas kandidatūru izvirzīja deputāts Igors Pimenovs (S). Viņš akcentēja, ka deputātei ir neatkarīgs raksturs, zināšanas un iemaņas. Deputāti arī iztaujāja abus kandidātus. Sudraba akcentēja, ka viņa iepriekš neko nezināja par «oligarhu sarunām». Par tām viņa uzzināja no publikācijām plašsaziņas līdzekļos.

Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu - četri parlamentārieši.

Saeima šodien apstiprināja «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Judins, Mārtiņš Šics (LRA), Pimenovs, Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Sudraba un Ainārs Mežulis (ZZS).

Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti - to atbalstīja «Vienotības», nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) parlamentārieši.

Tāpat vēstīts, ka Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.