Finanšu ministre gatava vērtēt izmaiņas studiju kredītu ar valsts galvojumu saņemšanas procesā (35)

Viņa piebilda, ka patlaban trūkst detalizētāka sistēmas maiņas piedāvājuma, taču viņa to ir gatava izvērtēt.

«Esošā sistēma strādā vairākus gadus un līdz šim nav izskanējis pieprasījums to mainīt, tāpēc izskanējusī vēlme mainīt sistēmu ir jaunums. Ja būs konkrēti priekšlikumi, kā esošo sistēmu uzlabot, esmu gatava piedāvājumu vērtēt un, ja iespējams, arī ieviest,» teica Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka Latvijas Studentu apvienība un «SEB banka» aicina atvieglot studiju kredītu ar valsts galvojumu saņemšanas procesu, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

«SEB bankā» norādīja, ka pašreizējā kārtība kredīta saņemšanai ir noteikta pirms vairāk nekā 10 gadiem atbilstoši tā laika tehnoloģiskajām iespējām, taču šobrīd tas ir pārāk komplicēts process, kas ietver vairāku posmu un lēmējinstitūciju iesaisti un aizņem nesamērīgi daudz laika.

Pēc bankas pārstāvju atzīmētā, pārāk gara un sarežģīta aizdevuma piešķiršanas procesa dēļ, kā to paredz normatīvie akti, topošajiem studentiem ir jārēķinās brīžiem ar līdz pat 1,5 mēnešiem līdz faktiskā finansējuma saņemšanai, līdz ar to ne vienmēr izdodas saņemt finansējumu pirms mācību gada sākumā, kad ir jāiemaksā studijas maksas pirmā daļa. Lai saņemtu valsts galvotos studiju un studējošā kredītus, studentam sākumā jāvēršas savā augstskolā. Pie pozitīva augstskolas lēmuma pieteikums tālāk tiek novirzīts uz Studiju un zinātnes administrāciju, kurā pārbauda, vai studentam ir tiesības pretendēt uz finansējumu ar valsts galvojumu. Pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, studentam un galvotājam jāiesniedz pieteikums «SEB bankas» internetbankā vai filiālē.

«Visas procesuālās prasības, sākot ar dokumentu iesniegšanas kārtību un beidzot ar nepieciešamību pēc privātpersonas galvojuma, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Banka var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu tikai, saņemot no atbildīgajām valsts iestādēm studentu, kuriem apstiprināti valsts galvotie kredīti, sarakstus, kas bieži vien notiek augusta pašās beigās. Līdz ar to studentiem gandrīz nav iespēju saņemt kredītu, lai apmaksātu pirmo daļu par studijām, ko augstskolas prasa pirms mācību gada sākuma. Līdz ar to jāmeklē citas iespējas iemaksāt pirmo daļu, kas, atkarībā no augstskolas prasībām, var būt maksa gan par vienu mēnesī, gan arī par visu semestri. Mēs no savas puses aicinām modernizēt aizdevuma piešķiršanas procesu, apvienojot vairākus posmus tajā, izveidot vienotu studiju kredītu uzturēšanās sistēmu, piemēram, izmantojot valsts portāla «Latvija.lv» vai citas vienotās datubāzes resursus kredītu pieteikšanai un turpmākai apkalpošanai,» sacīja «SEB bankas» Klientu segmentu pārvaldes vadītāja Nellija Kočanova.

Arī Latvijas Studentu apvienības vadītāja Maira Belova atzīmēja, ka Ministru kabineta noteikumi, kas regulē studiju un studējošā kredītu piešķiršanu, nav mainīti vairākus gadus, tostarp, piemēram, šo gadu laikā pieaugusi augstāko izglītības iestāžu studiju maksa, tādēļ studiju kredīta maksimālais apmērs vairs nesedz studiju maksu. «Mūsuprāt, izsniegtajam studiju kredīta apmēram jābūt pamatotam ar augstskolas sniegto informāciju par faktiskajām studiju programmas izmaksām. Tāpat arī iestājamies par aizdevumu piešķiršanas procedūras vienkāršošanu,» viņa teica.

Katru gadu banka, kurai būs tiesības piedāvāt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, tiek izvēlēta Finanšu ministrijas rīkotāja izsolē. Astoņus gadus pēc kārtas par izsoles uzvarētāju atzīta «SEB banka».

2016.gadā «SEB banka» studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% - studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Vidējā kredīta summa pērn veidoja 5000 eiro. Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu pieteicās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Biznesa augstskolas «Turība».

Pēc aktīvu apmēra «SEB banka» šogad marta beigās bija trešā lielākā banka Latvijā.