/nginx/o/2018/07/30/11128649t1h7d6c.jpg)
Ģenerālprokuratūra pārbaudē secinājusi, ka Drošības policija (DP) nav veikusi Rīgas domē ievēlētās bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes (JKP) izsekošanu, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.
Viņa skaidroja, ka sakarā ar plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par to, ka 13.jūnijā DP amatpersonas veica Strīķes novērošanu, Ģenerālprokuratūrā atbilstoši Operatīvās darbības likumam tika veikta pārbaude.
Pārbaudē noskaidrots, ka DP amatpersonas minētajā datumā attiecībā pret Strīķi nav veikušas operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā operatīvo novērošanu, tas ir, izsekošanu.
Strīķe iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka savulaik DP ilgstoši strādāja par operatīvo darbinieku un KNAB vadīja operatīvo darbību, tāpēc labi pārzina novērošanas specifiku un ir absolūti pārliecināta, ka šīs darbības attiecībā pret viņu veikusi tieši DP. Strīķe arī apliecināja, ka nekādu noziegumu nav pastrādājusi un uz DP nav saukta, līdz ar to nav zināms, vai pret viņu ir sākts kriminālprocess vai arī kāda pārbaude.
Strīķe savā kontā sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja, ka 13.jūnijā Imantā pie savas daudzdzīvokļu mājas konstatējusi, ka viņu izseko DP darbinieki. «Labi zinot, kā tiek organizēta izsekošana, ierastajā Imantas vidē nav grūti saskatīt DP raksturīgo profesionāli vājo darbu. Pat pasveicināju vienu no ekipāžām, tie no pārsteiguma zaudēja runas dāvanas,» raksta Strīķe, kura pati savulaik karjeru veidoja DP.
Viņa norādīja, ka jau gadiem ilgi DP veic pārbaudes par sniegtajām intervijām, pratina žurnālistus, rosina «mistiskus kriminālprocesus par it kā valsts noslēpuma izpaušanu, atzīst par aizdomās turēto viņas bijušo kolēģi KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, kas ir ziņojis par viņam piedāvāto kukuli un iestāžu bezdarbību».
Kriminālprocesa likumā paredzētas 11 speciālās izmeklēšanas darbības, kādas drīkst pielietot tiesībsargājošā iestāde, piemēram, sakaru līdzekļu kontrole un personas novērošana un izsekošana. Savukārt Operatīvās darbības likumā teikts, ka ja izmeklēšanas vai drošības iestādes rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas ilgstoša operatīvā novērošana. Ilgstoša izsekošana ir pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.
Savukārt DP kategoriski noraidīja Strīķes izteikumus un aicināja Strīķi atturēties no nepamatotiem publiskiem izteikumiem.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)