Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju baidās no iespējama militāra konflikta valsts teritorijā (1037)

Šī gada aptauja atklāj, ka starp Baltijas valstīm vislielākās bailes par to, ka varētu izcelties etniskas sadursmes, pastāv Latvijas iedzīvotājiem. Par šādu iespējamu konfliktu bažas pauduši 54% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijas iedzīvotāju bailes no iespējamām etniskām sadursmēm ir nedaudz samazinājušās, taču vienlaikus palielinājušās bailes no liela imigrantu skaita, tostarp bēgļu pieplūduma. Saskaņā ar 2017. gada ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījuma rezultātiem par to ir noraizējušies 64% Latvijas iedzīvotāju, un arī šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm. Vislielākās bailes Latvijas iedzīvotājiem rada ekonomiskā un politiskā nestabilitāte. To atzinuši 80% Latvijas iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Igaunijā no iespējamām etniskām sadursmēm baidās 46% iedzīvotāju, un saskaņā ar ERGO Drošības indeksa pētījuma datiem Igaunijas iedzīvotājiem, līdzīgi kā Latvijas iedzīvotājiem, šogad palielinājušās bailes no liela migrantu, tostarp bēgļu pieplūduma – 2017. gadā no tā baidās 60% Igaunijas iedzīvotāju. Kā liecina pētījuma dati, Igaunijas iedzīvotāji salīdzinoši būtiski mazāk baidās no ekonomiskās un politiskās nestabilitātes – šādas bailes paudusi vien puse (52%) Igaunijas iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Bailes no tā, ka Lietuvā varētu izcelties etniski konflikti, ir vienlīdz lielas kā Igaunijā, un tās pauž 41% Lietuvas iedzīvotāju. Starp visām Baltijas valstīm viszemākais rādītājs, kas liecina par bailēm no imigrantu pieplūduma, ir Lietuvā, tomēr šādas izjūtas pauž vairāk nekā puse (55%) Lietuvas iedzīvotāju. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā procentuāli visvairāk iedzīvotāju (77%) baidās no ekonomiskās un politiskās nestabilitātes valstī.

«Norises valstī un arī pasaulē ietekmē lēmumu pieņemšanu – cilvēki piesardzīgāk pieņem lēmumus attiecībā uz ilgtermiņa saistībām. Mēs to īpaši sajutām Brexit notikumu sakarā un laikā, kad kritās procentu likmes vērtspapīru tirgū – cilvēki kļuva ievērojami piesardzīgāki, daudz pamatīgāk izvērtēja visus aspektus pirms ilgtermiņa līgumu parakstīšanas, piemēram, par uzkrājumu veikšanu dzīvības apdrošināšanā savai pensijai vai citiem nolūkiem,» norāda ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.

Savukārt terora akti, kas pēdējā laikā ir satricinājuši pasauli, Latvijas iedzīvotāju bailes no terorisma nedaudz palielinājuši. Kļūt par teroristu uzbrukuma upuri baidās 38% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gadā. Kaimiņvalstīs dzīvojošie ar terorismu saistītos riskus novērtē nedaudz zemāk – Lietuvā tas izraisa bailes 32% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – vien 23% iedzīvotāju.

«Pamatots ir pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terora akta upuri, to neapšaubāmi ietekmē pēdējā laika notikumi pasaulē. Mēs redzam, ka cilvēki pirms došanās ceļojumā arvien biežāk interesējas par dzīvības apdrošināšanu vai ar terora aktiem saistītu risku iekļaušanu ceļojuma apdrošināšanas polisē. Sekojot šīm tendencēm, ERGO piedāvātajās ceļojumu apdrošināšanas polisēs ir ietverti arī riski saistībā ar terora aktiem,» skaidro Gints Konrads.

ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.