/nginx/o/2018/07/30/11126120t1h86c1.jpg)
Lai arī Latvijas iedzīvotājiem kāpas, šķiet, neliekas nekas īpašs un visā valsts piekrastē tās redzamas teju 500 kilometru garumā, jāatceras, ka citviet pasaulē tādu nav vispār - Eiropas mērogā kāpas ir uzskatāmas par unikālām. Tieši tāpēc šoreiz aicinām doties nesteidzīgā pastaigā no Ragakāpas dabas parka līdz pat Lielupes ietekai Baltijas jūrā, kura, starp citu, ne vienmēr tāda ir bijusi.
Ragakāpas dabas parks atrodas Lielupē - starp Baltijas jūru un Lielupi. Braucot no Rīgas, uzreiz pēc Lielupes tilta jāgriežas pa labi un jāturpina ceļš pa Viestura, Rēzeknes pulka un Mastu ielu, līdz nonāk uz Vikingu ielas. Ceļš jāturpina, dodoties tikai taisni gar priežu ieskautajām villām un greznajām savrupmājām, kur Vikingu ielas pašā galā atradīsiet ieeju mierpilnajā Ragakāpas dabas parkā.
Dabas baudīšana dižkoku kompānijā
Parka takas pašā sākumā atrodas Jūrmalas brīvdabas muzejs, kur interesanti var iepazīt šīs pilsētas senāko pamatnodarbi - protams, zvejniecību. Turpinot ceļu, nonāksiet būtiskas izvēles priekšā - Ragakāpas dabas parkā ir divas dabas takas, kuru galamērķi ir dažādi. Viena no takām ir apmēram divus kilometrus gara un ved cauri priežu mežam līdz pat 36. līnijai, savukārt otra ved uz Lielupes pludmali, no kuras ceļš līdz Lielupes ietekai jūrā ir daudz tuvāks.
Pilnvērtīgākai dabas parka baudīšanai iesakām apmest līkumu pa abām takām, kas vietām savstarpēji savienojas.
Ragakāpas dabas parks īpašs ar aizsargājamu teritoriju, tajā atrodama 21 Latvijā īpaši aizsargājama suga - astoņas augu, viena sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas. Parkā aug Eiropas Savienībā aizsargājamā smiltāja neļķe, ligzdo meža balodis, melnā dzilna, sila cīrulis un stepes čipste. Parks priecē arī ar veciem skujkoku mežiem, kas attīstījušies dabiski, kā arī pašu 17 metrus augsto Ragakāpu, kas uzskatāma par samērā jaunu, jo veidojusies tikai pēdējo 300 gadu laikā.
Kāpas nogāzē ziemeļaustrumos apskatāmi arī divi dižkoki - Ragakāpas karalis (parastā priede) ar 308 centimetru apkārtmēru un Ragakāpas karaliene (parastā priede) ar 318 centimetru apkārtmēru.
Gar nūdistiem līdz jūras un upes «stūrim»
Nonākot pludmalē, cilvēkus bez aizspriedumiem aicinām doties Lielupes virzienā līdz tās ietekai jūrā - pa ceļam Lielupes pludmalē atrodas oficiālā nūdistu pludmale.
Interesanti, ka agrāk Lielupei nemaz nebija pašai sava ieteka jūrā - tā ietecēja Daugavā, kas jūrā ieplūda pa tagadējo Vecdaugavu. Apmēram 18. gadsimta vidū Lielupe pārrāva zemes šaurumu un izlauza savu pašreizējo gultni līdz jūrai. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ
jūras bēguma laikā paveras iespēja ietekas virzienā doties pa sēkli, kas ved līdz pat jūras vārtiem.
Lai arī ik pa laikam rodas iespaids, ka sēklis varētu ļaut pavisam vienkārši tikt pāri Lielupei līdz pat Vakarbuļļu krastam, pienākot tuvāk, uzskatāmi ir redzams, ka pie jūras vārtiem upes dziļums ir daudz ievērojamāks nekā uz sēkļa.
Savukārt no Baltijas jūras un Lielupes «stūra» paveras skats uz upi, ko vasaras laikā īpaši iecienījuši dažādu ūdens transportu piekritēji. Diezgan bieža ir arī laivu, jahtu un ūdens motociklu satiksme. No šī stūra paveras skats arī uz Balto kāpu, kas Lielupes labajā krastā atrodas starp Priedaini un Vārnukrogu.
TVNET un Apollo aicina vasarā apceļot Latviju
Labi ir tur, kur mūsu nav? Muļķības! Labi ir šeit un tagad! Tieši tāpēc TVNET un Apollo aicina tevi šovasar apceļot Latviju. Mēs stāstīsim un rādīsim savas īpašās Latvijas vietas un aicinām tevi darīt to pašu, tādējādi veidojot mūsu kopīgo ceļvedi. Sūti mums savus stāstus un fotogrāfijas! TVNET un Apollo aicina - apceļosim Latviju!
Aicinām lasītājus sūtīt savus ekskursiju maršrutus un ceļojumu pieredzi uz epastu - celotajs@tvnet.lv
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)