Tiesa no amata atstādināto administratoru Krūmu atceļ no «Trasta komercbankas» procesa, viņa vietā ieceļot Rasu (21)

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators. Raidījums «Nekā personīga» pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

FKTK 11.maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no bankas administratora pienākumu pildīšanas. Šāds solis tika sperts, jo FKTK konstatēja, ka «Trasta komercbankas» administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā uzskatāma par ļaunprātīgu. FKTK lūdza tiesu lemt par Armanda Rasas apstiprināšanu «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa administratora amatā.

Kā ziņots, Saeima jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija paredz, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos. Tika norādīts, ka, pieņemot šādas izmaiņas, par likvidējamās «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa administratoru nevarētu kļūt Rasa.

Grozījumi Saeimā tika pieņemti ar opozīcijas atbalstu. Pret tiem iestājās arī koalīcijā esošā «Vienotība». Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns cita starpā pauda pārliecību, ka grozījumi ir uzrakstīti konkrētam procesam un konkrētiem cilvēkiem, jo tā dēvētais «Sprūda likums» esot sagatavots kopā ar nu jau aizturētajiem maksātnespējas administratoriem Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu. Pēcāk partijas «Vienotība» Saeimas frakcija lūdza Valsts prezidentu Raimondu Vējoni grozījumus neizsludināt.

Savukārt Vējonis piektdien tos nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā. «Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus,» norādīja Vējonis.