/nginx/o/2018/07/30/11125947t1h1c32.jpg)
Gan pagājušajā nedēļā aizturētais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, gan viņa tēvs Valdis, kā arī vēl viena persona šogad ziedojuši valdošajām partijām Latvijā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Maksātnespējas administratoru krimināllietā iesaistītie iepriekš ziedojuši partijām (38)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Martā kāds Mārtiņš Krūms Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) kopumā noziedoja 15 tūkstošus eiro. Par viņu vairāk šogad ZZS vien ziedojusi miljonāra Jūlija Krūmiņa meita un uzņēmējs Tālis Ziediņš. Pirms dažiem mēnešiem Mārtiņa Krūma vārds uzmanību nepiesaistīja. Viņu vien vienoja kopīgs uzvārds ar maksātnespējas administratoru, "Trasta komercbankas" likvidatoru Ilmāru Krūmu.
Taču pirms dažām dienām Mārtiņa Krūma personība kļuva pamanāma. Pietiek.com publicēja tā rīcībā nonākušo informāciju saistībā ar «maksātnespējas administratoru kriminālprocesu». Secināms, ka Trasta komercbankas likvidators Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojis Mārtiņu Krūmu kā vienu no starpniekiem, iespējams, pretlikumīgu darbību veikšanā. Uz «de facto» jautājumu, vai Krūms ziedoja savu vai Sprūda naudu, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbildēja, ka ,,Jā, tas ir jautājums. Tāpēc KNAB apstiprināja, ka viņi sadarbojas. Šeit ir jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Legalizācija var izpausties arī ziedojumu veidā. Nododot vai ziedojot kādām personām vai politiskām apvienībām naudu. Tad ir jautājums par to, vai izmeklēšanā var konstatēt un pierādīt, ka ziedojumu pieņēmējs zināja vai sazinājās par šīs naudas izcelsmi.»
Turklāt Saeimā pagājušajā nedēļā politiķi pieņēma grozījumus likumā, kas varētu būt saistīti ar Trasta komercbankas likvidēšanas procesā iesaistīto interesēm. Proti, tas liegtu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteiktajam Armandam Rasam kļūt par Trasta komercbankas maksātnespējas procesa administratoru. Par viņa kandidatūru gribēja lemt pēc Ilmāra Krūma atcelšanas no šī amata.
Par grozījumiem balsoja daļa ZZS deputātu, kam Mārtiņš Krūms bija ziedojis. Priekšlikumu iesniedza Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības. Gan Sprūds, gan viņa tēvs Valdis iepriekš finansiāli atbalstījis abus šos politiskos spēkus. Turklāt Sprūda saistība ar Nacionālās apvienības politiķiem jau vairākkārt ir aprakstīta dažādos medijos.
,,Beidziet! Kur var vēl absurdāk kaut kādas muļķības tiražēt nepārtraukti? Tas, kas ir iestrādāts likumā, pasaka, ka interešu konflikta novēršanas normas, kas šobrīd likumā ir jau iestrādātas, attiecas uz visiem vienādi un šajā gadījumā uz tiem, kurus ir jāieceļ,» aizdomas noraida Parādnieks. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka ,,ZZS šos grozījumus Kredītiestāžu likumā atbalstīja tāpēc, ka tāds bija KNAB viedoklis, ka ir jāatbalsta. Ja grib veidot sižetu un parādīt, ka ir kādi ziedojumi, kas ir saistīti ar kādu interešu lobēšanu, tad var izcelt šādus ziedojumus, bet es varu Jums pateikt, ka ZZS šie ziedojumi ir vairāku 100 tūkstošu apjomā.»
Taču uz to, ka šajā gadījumā, iespējams, atsevišķi deputāti no ZZS un Nacionālās apvienības lobējuši Sprūda un Krūma intereses, norāda nevis pretinieki, bet gan pašu partiju biedri. Daļa uz sēdi bija ieradusies, bet balsojumā nepiedalījās. ,,Es neatbalstu šādus lobija gadījumus. Atliekam šo jautājumu līdz brīdim, kad viss būs skaidrs un nebūs ne mazāko aizdomu, ka kāds tiek lobēts,» norāda Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS). Savukārt Saeimas deputāte Inguna Rībena (NA) turpina, ka ,,mulsinoši bija tas, kādēļ tas ir tieši šinī brīdī jāpieņem šie grozījumi. Līdz ar to neesot līdz galam pārliecinātai, kā vajag rīkoties, es atļāvos nerīkoties nekā.»