Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

EP deputāts: Aizejot no ES, Latvija ļoti ātri nonāktu Krievijas ietekmes zonā (1274)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA/Scanpix

Ja Latvija izstātos no Eiropas Savienības (ES), tā pilnībā un ļoti ātri nokļūtu Krievijas ietekmes zonā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

«Latvijas sabiedrībā viedokļi par ES ir dažādi, bet es domāju, ka jebkurš cilvēks, kas iedziļinās gan finanšu lietās, gan politikas un sociālajās lietās, saprot, ka tāda prom iešanas scenārija Latvijai nav, jo tad mēs pilnībā nokļūstam Krievijas zonā ar visām no tā izrietošajām sekām,» uzskata deputāts.

Eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka Krievijas interesēs ir novājināt un padarīt par izsmieklu gan ES, gan citas Rietumu institūcijas, piemēram, NATO. Viņaprāt, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējās dekādes politika ir izteikti vērsta uz to, lai mēģinātu parādīt demokrātiju Rietumos kā nespējīgu institūciju, kas nespēj strādāt.

«Attiecīgi, jo vājākas starptautiskās institūcijas, jo vairāk Putins var iesaistīties sarunās ar dažām lielām lielvalstīm, pirmkārt, ASV, varbūt Vāciju un Franciju, bet pārējās nav svarīgas,» norāda Zīle.

Krievijas intereses izpaužas arī gāzes vada «Nord Stream 2» projektā, kur tās nolūki ir sadrumstalot ES, pretnostatīt dalībvalstu intereses un tajā pašā laikā sadarboties ar lielākajām valstīm, kurām ir objektīvas intereses īstenot projektu, kas ir pretējs ES interesēm. Pēc viņa domām, projekts visvairāk «ievainos» Austrumeiropu, nemaz nerunājot par Ukrainu, tikmēr Vācijas ķīmiskā rūpniecība iegūs, tāpat, iespējams, arī dažas citas tās kaimiņvalstis.

«Krievija nestrādā ar visu ES un šajā gadījumā nelūdz palīdzēt glabāt caurules kopīgam ES projektam, bet gan strādā uz interešu un valstu sadursmju veidošanu. Šis projekts ir klasisks piemērs, kad Krievija iet uz sašķelšanu gan mazajā Baltijas, gan lielajā ES mēroga gāzes tirgū,» uzsver Zīle.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu