/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11125724t1h2ffe.jpg)
Turcijas tiesa Ankarā ceturtdien nolasījusi spriedumus pirmajās lietās, kurās apsūdzēti pērnā gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma organizatori, piespriežot mūža ieslodzījumu 23 cilvēkiem.
Turcijā par puča organizēšanu 23 cilvēkiem piespriež mūža ieslodzījumu (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
23 apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem «centienos gāzt konstitucionālo iekārtu» un «personas brīvības atņemšanā», ziņo valsts ziņu aģentūra «Anadolu».
Prokurors paziņoja, ka pučā iesaistītie karavīri piespieda prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana prezidentūras ģenerālsekretāru Fahri Kasirgu iekāpt ātrās palīdzības transportā un aizveda viņu uz Akindži gaisa spēku bāzi Ankarā, kur, kā tiek uzskatīts, apvērsums tika organizēts.
Mūža ieslodzījums piespriests 23 cilvēkiem. 18 no tiem tas būs jāizcieš stingra režīma apstākļos bez iespējām uz apžēlošanu, vēsta «Anadolu».
Divus karavīrus tiesa attaisnoja.
Pulkvedis Muhsins Kutsi Barišs, kurš ir bijušais prezidenta apsardzes pulka komandieris, tika notiesāts uz 12 gadiem cietumā par Kasirgas brīvības atņemšanu nolaupīšanas rezultātā, vēsta aģentūra.
Galvenais puča tiesas process sākās 22. maijā, un tajā tiek tiesāta 221 persona, kas apsūdzēta apvērsuma organizēšanā.
Starp apsūdzētajiem ir arī ASV trimdā dzīvojošais islāmistu sludinātājs Fetulla Gilens, kuru Ankara uzskata par galveno puča organizatoru.
Gilens, kurš savu vainu kategoriski noliedz, ir starp deviņiem apsūdzētajiem, kurus tiesā aizmuguriski.
Starp apsūdzētajiem ir 26 armijas ģenerāļi.
Ar puča mēģinājumu saistīti tiesas procesi tiek rīkoti vairākās vietās Turcijā, un vairāki spriedumi tajos jau ir nolasīti. Tomēr galvenajā procesā, kas notiek Ankarā, līdz šim neviens notiesāts nebija.
Erdoans vairākkārt ir ierunājies par iespējām atjaunot nāvessodu, kas tiktu piespriests pučistiem, tomēr pēc 16. aprīlī notikušā referenduma, kurā tika paplašinātas prezidenta pilnvaras, viņš šo jautājumu vairs nav tik aktīvi pieminējis.