Kā krāpnieki māna lietoto auto pircējus Latvijā (147)

Negodprātīgie automašīnu pārdevēji vidēji notin 76 000 kilometru, taču tie ir piesardzīgi aprēķini, ņemot vērā, ka daudzām automašīnām sludinājumos ir notīti tikai daži tūkstoši kilometru. To var skaidrot ar vēlmi nobraukuma ailē atspoguļot «apaļu» ciparu. Šādos gadījumos apaļošana parasti notiek uz leju, skaidroja Dulevičs.

Viņš atzina, ka par robežu starp vēlmi noapaļot nobraukto attālumu un patiesības slēpšanu ir grūti spriest, taču no pieejamās statistikas var secināt, ka parasti apaļo līdz desmit tūkstošiem, piemēram, 230 000. Pēcāk ir rādījumi 50 000 un vairāk notītu kilometru amplitūdā līdz pat 300 000 un vairāk. Piemēram, salīdzinoši jauns auto - 2009.gada «Mercedes-Benz C200» - Beļģijā astoņu gadu laikā ir noskrējis 491 000 kilometru, savukārt Latvijā ievests jau ar krietni atbilstošāku nobraukumu mūsu izpratnei par šā gada auto - 180 000 kilometri.

«Beļģija ir salīdzinoši neliela valsts, taču saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju sanāk, ka 40% no ievestajām automašīnām ir ar nepatiesu odometru rādījumu un vidēji tiek nodzēsti vairāki automašīnas ekspluatācijas gadi. Visvairāk tas pamanāms automašīnu kritiskos uzturēšanas brīžus, kad nepieciešams mainīt svarīgas detaļas, piemēram, zobsiksnu. Ja pircējs tiek maldināts par 150 līdz 200 000 nobrauktu kilometru, tad jaunajam īpašniekam ceļš uz mājām var beigties ar kapitālo remontu vai pat automašīnas norakstīšanu,» norādīja Dulevičs.

Teju trešdaļa jeb 28% no visām Beļģijas ievestajām automašīnām ir «Volvo» markas spēkrati. Taču 42% šo automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Ekstrēmākais «mazlietots auto, kurš neprasa ieguldījumus», ir kāds 2004.gada «Volvo V70», kurš pa ceļam uz Latviju ir «pazaudējis» vairāk nekā 516 002 kilometrus. Beļģijā tas reģistrēts ar 726 002 kilometru nobraukumus, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijā tas piereģistrēts ar nobraukumu, kas varētu šķist pievilcīgāks, proti, 210 000 kilometri.

«Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi, kas paredz sodīt tos, kuri veiks manipulācijas ar odometriem, taču nav saprotams, ko tas dod, ja Latvijā šie auto tiek ievesti jau koriģēti!? Pirms kāda laika sociālajos tīklos klīda bilde ar Polijas pierobežas kantori, kas visai atklāti ar plakātu uz ēkas fasādes reklamē savus pakalpojumus. Paies vēl daudzi, jo daudzi gadi iekams Eiropa varēs kopīgi vienoties par šī pelēkā sektora apkarošanu,» sacīja Dulevičs.

Patlaban Latvijas sludinājumos internetā ir aptuveni 22 000 automašīnu, no kurām aptuveni 3000 ir no Beļģijas. Tās ir 1200 lietotas automašīnām no Beļģijas, kurām, visticamāk, ir nepatiess nobraukuma rādījums, teica Dulevičs.

Viņš atzīmēja, ka Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Populārākie auto no Beļģijas ir «Volvo» - 28%, «BMW» - 16% un «Audi» - 10%. Lielākoties jeb 95,5% gadījumos tie ir auto ar dīzeļdzinēju. Visi automobiļi ar benzīna dzinējiem tika ievesti aprīļa mēnesī, un tikai vienam bija koriģēts odometrs. Automašīnām ar benzīna dzinēju arī nobraukums ir salīdzinoši neliels - 120 000 kilometru.

Uzņēmumam «autoDNA» pieder lielākā datubāze Latvijā un viena no lielākajām visā Eiropā par automašīnu tehnisko stāvokli, piedāvājot transportlīdzekļu vēstures pārbaudi tiešsaistē, izmantojot vienīgi katram spēkratam unikālo VIN kodu. Pavisam «autoDNA» datubāzē ir informācija par vairāk nekā 500 miljoniem automašīnu, tostarp arī ASV.

Kā ziņots, 18.maijā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību un naudas sodu noteikšanu personām, kuras apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus.

Likumprojekts par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu, palielinot vai samazinot odometra uzskaitīto transportlīdzekļa nobraukumu, fiziskajām personām paredz naudas sodu līdz 100 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1000 eiro. Tāpat administratīvā atbildība plānota par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma piedāvāšanu. Naudas sods fiziskajām personām plānots līdz 200 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 2000 eiro.

Likumprojekta skatīšana Saeimā tika sākta 2015.gada sākumā.