Kirgizstāna aizmuguriski piespriež Belokoņam 20 gadu cietumsodu (11)

Belokoņam piederošās AS «Belokon Holdings» preses dienests norāda, ka tiesas sēde 12. maijā sasaukta slepeni, nebrīdinot advokātus, un spriedums pieņemts dažu stundu laikā.

Belokoņs uzskata, ka šāds spriedums pieņemts, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai jāmaksā Latvijas baņķierim 16,5 miljoni ASV dolāru kompensācija par «Manas Bank» nacionalizāciju.

Kirgizstānas tiesas lēmums nekādi neietekmē Kirgizstānas valdības pienākumu samaksāt Belokoņam piespriesto kompensāciju, bet dod iespēju iekšpolitiski skaidrot Kirgizstānas zaudējumu starptautiskā arbitrāžā, uzskata baņķieris.

«Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu pārkāpumus, un tāpēc spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs,» norāda «Belokon Holdings».

«Tazabek» vēsta, ka Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas Pervomaiskas rajona tiesa noteikusi, ka sods Belokoņam jāizcieš pastiprināta režīma labošanas darbu kolonijā. Tiesa arī nolēmusi konfiscēt Belokoņa īpašumu un noteikusi viņam aizliegumu trīs gadus darboties banku jomā.

20 gadu ieslodzījums pastiprināta režīma kolonijā un mantas konfiskācija aizmuguriski piespriesti arī bijušajām «Manas Bank» amatpersonām no Latvijas - bijušajam padomes priekšsēdētājam Jevgeņijam Verbickim un bijušajiem padomes locekļiem Anitai Lasei un Jurijam Kačnovam.

«Tazabek» ziņo, ka šajā lietā notiesāti arī vairāki apsūdzētie no Kirgizstānas, tostarp bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēls Maksims Bakijevs, kuram aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums. Viņš Kirgizstānā aizmuguriski ir notiesāts arī par citiem ekonomiskajiem noziegumiem. Kad 2010.gada aprīlī no Kirgizstānas prezidenta amata tika gāzts viņa tēvs, Maksims Bakijevs atradās ārzemēs un Kirgizstānā nav atgriezies.

Visi notiesātie esot atzīti par vainīgiem korupcijā un naudas atmazgāšanā.

Belokoņs savu vainu šajās apsūdzībās noliedz jau kopš to izvirzīšanas un ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību cenšas panākt kompensāciju no Kirgizstānas par «Manas Bank» nacionalizāciju. 2014.gada oktobrī starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē nolēma, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru, taču Kirgizstānas valdība aizvien atsakās maksāt šo kompensāciju.

Pašlaik Kanādas tiesa arestējusi Kirgizstānai piederošos aktīvus 40 miljonu Kanādas dolāru (28,44 miljonu eiro) vērtībā uzņēmumā «Centerra Gold», un tiesa lems par kompensācijas piespiedu piedziņu no Kirgizstānas valdības par labu Belokoņam.

Jau ziņots, ka Kirgizstānas pagaidu valdība, kas nāca pie varas pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas, pārņēma savā kontrolē piecas valsts komercbankas, tostarp «Manas Bank». Šāds lēmums tika pamatots ar nepieciešamību novērst naudas aizplūšanu no kontiem, kuri saistīti ar Bakijevu un citām gāztās valdības amatpersonām.

Belokoņa prasību par bankas ekspropriāciju izskatīja speciāli šim strīdam saskaņā ar Latvijas un Kirgizstānas 2008.gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību izveidota starptautiska šķīrējtiesa. Tiesa secināja, ka nav pietiekošu pierādījumu, kas apstiprinātu Kirgizstānas valdības pamatojumu bankas pārņemšanai. Tiesa norādīja, ka pirms bankas pārņemšanas veiktie bankas auditi neuzrāda nekādas noziedzīgu aktivitāšu pazīmes.

Arī Latvijas Ārlietu ministrija ir paudusi bažas par Kirgizstānas amatpersonu rīcību, neievērojot Latvijas un Kirgizstānas investīciju aizsardzības līgumu un pārkāpjot krimināltiesību pamatprincipus.

Valērijs Belokoņs ir «Baltic International Bank» akciju kontrolpaketes īpašnieks.