Šogad strauji augušas OCTA cenas; apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk (165)

Tostarp, piemēram, 2007. gada izlaiduma automašīnai «Škoda Octavia», kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, «Bonus-Malus» klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002. gada izlaiduma automašīnai «Volvo S80», kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011. gada izlaiduma automašīnai «Hyundai i-30», kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, «Bonus-Malus» klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Risku apdrošinātāja «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece aģentūrai LETA atzina, ka kompānija OCTA apdrošināšanā prēmijas šā gada laikā Latvijā ir koriģējusi straujāk nekā iepriekš - cenu korekcijas veiktas tajos segmentos, kur rezultāts bijis vissliktākais.

«Salīdzinot ar Lietuvas tirgu, kur jau iepriekšējā gadā bija novērojams straujāks OCTA apdrošināšanas polišu cenu kāpums, Latvijā izmaksas turpina augt straujāk nekā prēmiju ieņēmumi. Veiktais apdrošināšanas prēmiju paaugstinājums uzrāda pozitīvas tendences, bet vēl joprojām šajā veidā apdrošinātājiem saglabājas zaudējumi, jo OCTA apdrošināšanas veidā lielu iespaidu uz rezultātu atstāj iepriekš izdotās apdrošināšanas polises, kā arī jau notikušie negadījumi,» sacīja Upeniece.

Viņa arī norādīja, ka iemesli straujākam cenu kāpumam ir vairāki, tostarp gadu no gadu OCTA tirgū Latvijā ir novērota tendence, kad izmaksāto atlīdzību pieaugums ir straujāks, nekā bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, tāpat OCTA tirgus vairāku gadu garumā strādā ar zaudējumiem, arī autoservisu pakalpojumu izmaksu sadārdzinājums ir lielāks, nekā līdzšinējais OCTA polišu cenu paaugstinājums, un, ņemot vērā 2017.gada 1.janvāra OCTA likuma grozījumus ar mainītu kārtību apdrošināšanas atlīdzības izmaksai par automašīnu remontu, pieaug klientu skaits, kuri izvēlas remontdarbus veikt autoservisos, un likumsakarīgi palielinās arī apdrošinātāju kopējās izmaksāto atlīdzību summas, tāpat apdrošinātājiem ir jāveic iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) administrētajā OCTA Garantijas fondā.

Jau iepriekš esam norādījuši, ka OCTA apdrošināšanas cenu kāpums ir neizbēgams, jo apdrošinātājiem lielāka uzmanība jāpievērš rentabilitātes rādītājiem, lai samazinātu OCTA negatīvo ietekmi uz kopējo portfeli. Prognozējam, ka cenas turpinās augt,» teica Upeniece.

Savukārt risku apdrošinātāja «InterRisk Vienna Insurance Group» Transportlīdzekļu departamenta vadītāja Ilona Vuškāne aģentūrai LETA atzīmēja - ņemot vērā, ka OCTA tirgus cieš zaudējumus jau vairākus gadus, jūtams prēmiju pieaugums 2017. gadā būs visos transportlīdzekļu segmentos un visiem transportlīdzekļu īpašniekiem.

Viņa arī norādīja, ka asā konkurence tirgū, vēlēšanās saglabāt vai iegūt noteiktu tirgus daļu līdz šim neļāva paaugstināt prēmijas, un apdrošināšanas sabiedrības bija spiestas segt OCTA zaudējumus ar citos apdrošināšanas veidos gūto peļņas daļu. «Galvenie iemesli prēmiju kāpumam 2017. gadā ir ne tikai milzīgie zaudējumi 2016 .gadā, kas sasniedza gandrīz 12 miljonus eiro, bet arī atsāktās iemaksas no katras OCTA polises Garantijas fondā. Tāpat cenu kāpumu ir ietekmējis pieaugošais ceļu satiksmes negadījumu skaits un vidējās izmaksājamās atlīdzības apmēra palielinājums par mantai un personai nodarītiem zaudējumiem,» klāstīja Vuškāne.

Viņa atzina, ka pašreiz, iegādājoties OCTA polisi, transportlīdzekļu īpašnieki ir sajutuši prēmiju pieaugumu 25-30% apmērā salīdzinājumā ar pagājušo gadu. «Jāpiebilst, ka prēmiju pieaugums ir ļoti atšķirīgs, jo apdrošinātāji pastiprināti pievērš uzmanību klientu izvērtēšanai, ņemot vērā daudzus kritērijus, lai tādējādi piesaistītu potenciāli labākus un rentablākus klientu segmentus. Līdz ar to ir tādi transportlīdzekļu īpašnieki, kuri maksimālo prēmiju pieaugumu nebūs sajutuši, bet dažiem transportlīdzekļu īpašniekiem būs jāšķiras no krietni lielākas summas polises iegādei nekā iepriekšējā periodā,» pauda Vuškāne.

Viņa arī prognozēja, ka 2017. gadā kopumā OCTA prēmijas varētu augt par 35-50%, salīdzinot ar 2016.gadu, jo pagaidām nekas neliecina par ceļu satiksmes negadījumu skaita būtisku samazinājumu, ceļu stāvokļa uzlabošanos, autovadītāju braukšanas kultūras paaugstināšanos, kā arī pakalpojumu cenas, piemēram, medicīnas pakalpojumi, autoservisu pakalpojumi u.c. atbilstoši esošajām prognozēm tikai pieaugs.

Apdrošinātāja «Ergo» Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš aģentūrai LETA norādīja, ka OCTA apdrošināšanas polišu cenas nosaka vairāku riska faktoru kopums, kur papildu «Bonus-Malus» sistēmai tiek ņemta vērā gan apdrošināšanas vēsture un negadījumu statistika, gan arī klienta lojalitāte un sadarbības ilgums, kā arī vadītāja braukšanas stils. «Jo agresīvāks braukšanas stils, jo statistiski vairāk gadījumos cilvēks iekļūst ceļu satiksmes negadījumos, kā rezultātā viņam arī būs lielāka OCTA polises cena,» viņš sacīja, piebilstot, ka OCTA cenas var svārstīties no pārdesmit eiro līdz vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem gadā, piemērām, starptautisko kravu pārvadātājiem.

Heniņš arī minēja, ka apdrošinātāji katrs veic savu riska izvērtēšanu, nosakot OCTA cenas pēc specifiskām metodoloģijām. Ir vairāki kritēriji, kurus parasti ņem vērā aprēķinot OCTA polises cenu katram individuāli, tajā skaitā tiek ņemts vērā arī Latvijas autoparka vecums, autotransporta lietošanas paradumi u.tml. faktori, piemēram, transportlīdzekļa veids, auto modelis un vecums, nobraukums, autovadītāja vecums un braukšanas stāžs, dzīvesvieta.

«Piemēram, vieglā auto apdrošināšana būs lētāka, nekā kravas auto vai mikroautobusam. Savukārt jaunākam vadītājam ar mazāku braukšanas pieredzi jārēķinās, ka polises cena var būt augstāka. Arī auto reģistrācijas vietai ir būtiska nozīme, jo apdrošinātājs ņem vērā, ka satiksmes intensitāte lielpilsētā būs lielāka nekā reģionos un attiecīgi arī iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā būs lielāka,» minēja Heniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka OCTA cenu pieaugumu ietekmē arī citi apstākļi. Viens no tiem - fakts, ka pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits, jo ir palielinājusies satiksmes intensitāte. Arī autoservisu pakalpojumu izmaksas, kas turpina pieaugt, atstāj iespaidu uz OCTA cenām. Kopš šī gada janvāra, kad tika ieviesta tāda kārtība, arvien vairāk klientu izvēlas veikt transportlīdzekļu remontu autoservisā, jo, izvēloties saņemt naudu, no summas tiek atskaitīts ne tikai PVN, bet arī darba spēka nodoklis 30% apmērā.

Viņš norādīja, ka šogad OCTA cenas ir augušas vidēji par 7%, lai gan pozitīva šī apdrošināšanas veida rezultāta nodrošināšanai būtu nepieciešams cenu kāpums vismaz par 30%, jo OCTA segments jau ilgstoši strādā ar zaudējumiem, un īpaši lieli tie ir bijuši pēdējo divu gadu laikā. «Prognozējams, ka šogad kopumā polišu cenas vidēji pieaugs vismaz par 15-20%,» teica «Ergo» pārstāvis, atzīmējot, ka tas lielā mērā saistīts gan ar ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu, gan ar negadījumu smagumu un ar tiem saistīto atlīdzību izmaksu apmēru palielināšanos nākamajos periodos.

Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas (LPBA) valdes priekšsēdētājs Agris Auce aģentūrai LETA sacīja, ka asociācijas ieskatā jau daudzus gadus Latvijā OCTA nozarē ir strukturālas problēmas - apdrošinātāji un LTAB statistikas dati uzrāda sistemātiskus zaudējumus, lai gan daļa šīs statistikas ir apšaubāma, jo iespējams, ka apdrošinātāji uz OCTA izmaksām attiecina arī citu apdrošināšanas veidu administratīvās izmaksas.

«Tirgus analīze rāda, ka kopumā notiek cenu kāpums un atsevišķi apdrošinātāji, kuri ir īpaši neapmierināti ar sava OCTA portfeļa rezultātiem agresīvāk palielina OCTA cenas un samazina savu OCTA portfeli. Tirgū lielākā daļa šajā gadā slēgto OCTA apdrošināšanas līgumu ir ar lielākām prēmijām nekā pirms gada. Patērētājam OCTA cenu patieso izmaiņu ir grūti novērtēt, jo cenu izmaiņas maskē ikgadējās izmaiņas transporta līdzekļu «Bonus-Malus» klasē, kuru nosaka avāriju skaits uz automašīnu. Ja gada laikā nav notikusi avārija, tad cenas nepalielināšanās īstenībā būtu vērtējama kā mērens cenu palielinājums, jo ir samazinājusies automašīnas riska pakāpe. Savukārt, ja ir notikusi avārija, tad cena var celties ļoti strauji - pat vairāk nekā par 100%,» pauda Auce.

Viņš arī norādīja, ka OCTA nozarē ir izveidojusies strukturāla problēma, jo apdrošinātāji savā starpā konkurē ar formāli vienādu produktu, bet esošie normatīvie akti nopietni kavē iespēju apdrošinātājiem pilnvērtīgi konkurēt attīstot risku izvērtēšanas metodes, jo OCTA nozarē normatīvie akti neparedz efektīvu apdrošinājuma ņēmēja atbildību par sniegto datu patiesumu, lai gan citās apdrošināšanas jomās atbildība par sniegto datu patiesumu ir norma. Tā rezultātā apdrošinātāji savā starpā konkurē, piemēram, cenšoties palielināt portfeli, lai samazinātu administratīvo izdevumu īpatsvaru, vai arī cenšas maksāt mazākas atlīdzības un piestādīs vairāk regresu - un tā rezultātā cieš patērētājs.

«Par šīs strukturālās problēmas veidošanās pirmām kārtām ir atbildīga apdrošinātāju savstarpējās sadarbības organizācija LTAB un tās tuvredzīgā darbība OCTA normatīvo aktu izstrādes jomā. LTAB ilgus gadus ir tērējusi savus līdzekļus cenšoties apkarot apdrošināšanas brokerus, samazināt cietušajiem maksājamo atlīdzību apmēru un palielināt regresus. Tajā pašā laikā cietušais ir visai neizsargāts pret patvaļīgu vai strīdīgu OCTA apdrošinātāju veiktu atlīdzības samazināšanu vai vispār atlīdzības atteikumu. Tas iezīmē negatīvu tendenci, ka viens no veidiem kā būt veiksmīgam OCTA tirgū, ir apzināti maksāt sliktas atlīdzības un pieprasīt daudz regresu. Pagaidām nav redzamas tendences, kas iezīmētu ilgtspējīgu ekonomiski pamatotu OCTA nozares attīstību,» sacīja Auce.

Viņš norādīja, ka LPABA prognozē mērenu OCTA cenu kāpumu, ko nodrošinās strauja atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību OCTA prēmiju celšana, tādējādi mazinot konkurenci starp pārējiem apdrošinātājiem.

«Bonus-Malus» ir transportlīdzekļa īpašnieka apdrošināšanas risku vērtēšanas sistēma, pēc kuras apdrošināšanas sabiedrības vadās, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA apdrošināšanas polisēm. Sistēmu veido 17 riska klases, tajā skaitā pazemināta riska jeb «bonus» klases ir no 7. līdz 17., un šajās klasēs esošajiem transportlīdzekļu īpašniekiem parasti tiek piemērots OCTA cenas samazinājums, bet paaugstināta riska jeb «malus» klases ir no 1. līdz 5., un tajās esošajiem transporta līdzekļu īpašniekiem parasti tiek noteikta piemaksa pie polises cenas. Savukārt 6.klasē jeb sākumklasē automātiski nokļūst tie auto īpašnieki, kas pirmo reizi noformē OCTA polisi sev piederošajam transportlīdzeklim noteiktā kategorijā.

Veicot «Bonus-Malus» klases pārrēķinu, tiek ņemti vērā auto īpašnieku apdrošināšanas vēstures dati par pēdējiem 11 gadiem.

OCTA apdrošināšanas sekmīgu darbību valstī nodrošina LTAB. OCTA Latvijā tika ieviesta 1997. gadā, lai nodrošinātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu interešu aizsardzību.