Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Latvijas krievi noraidoši reaģējuši uz pilsonību Barišņikovam: «Viņš iemainīja PSRS pret Rietumiem» (691)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pasaulslavenais, Rīgā dzimušais baletdejotājs Mihails Barišņikovs savu dzimto pilsētu, kur dzīvojis līdz 15 gadu vecumam, apmeklējis regulāri, kopš neatkarības atjaunošanas, taču plašāku rezonansi ieguva pēc šeit atvestajām divām izrādēm - «Brodskis/Barišņikovs» un «Vēstule cilvēkam». Ceturtdien māksliniekam tika piešķirta Latvijas pilsonība, taču par šo ziņu negatīvi uztvēra daļa Latvijas sabiedrības, vēsta «LNT Ziņas». 

Barišņikova saknes Latvijā nav dziļas - viņš piedzima padomju virsnieka ģimenē, kas bija ieradies Latvijā. Kā atzinis pats Barišņikovs - «esmu dzimis okupantu ģimenē».

Taču ne visi priecājas par pasaulslavenā mākslinieka uzņemšanu pilsonībā. Ļoti daudzi nevēlas par savējo atzīt Barišņikovu, kurš ieguvis pasi par īpašiem nopelniem. Interneta komentētāju vidū ļoti daudzi komentāri ir asi noraidoši, turklāt, Barišņikovam tiek pārmesta «PSRS pamešana un aizbēgšana uz Rietumiem».

«Tādiem kā Barišņikovs neeksistē jēdziens dzimtene.. Jebkurš sētnieks Latvijai ir devis vairāk nekā Barišņikovs.» «Kas tie par īpašiem nopelniem? Par to, ka atgriezās ar viesizrādēm. Laikam tie ir tie nopelni Latvijas priekšā...»

Starp ziņu portāla «Delfi» krievu versijas 130 komentāriem negatīvo komentāru skaits ir nospiedošs vairākums. Skaidrojumi ir dažādi, turklāt Barišņikovs nav «klasisks Latvijas krievs», kas izcēlies ar panākumiem PSRS, bet gan aiz Dzelzs priekškara - Rietumos.

Tāpat komentāros jūtamas mieles, jo aptuveni 230 000 iedzīvotāji Latvijā dzīvo ar nepilsoņu pasi. «Savējiem pilsonību dot negrib. Bet tādam Barišņikovam mierīgi. Dubultstandarti,» rakstīts vienā no komentāriem.

Tiek skaidrots, ka nepilsoņi, kuri šeit nodzīvojuši lielāko daļu vai visu savu dzīvi, šeit ir strādājuši, izjūt rūgtumu, jo pilsonību saņem nevis viņi, bet cilvēks, kuram ar Latviju ir salīdzinoši mazāka saikne.

Kā norāda «Delfi» krievu versijas galvenais redaktors Anatolijs Golubovs, «mēs nevaram īsti novērtēt, cik populārs šis viedoklis sabiedrībā ir vispār, jo skatoties pēc komentāriem, mēs visi labi zinām, ka tos aktīvāk raksta cilvēki, kam kaut kas nepatīk».

Arī latviešu ziņu portālos tiek komentēta šī tēma. Lai gan lielākoties pozitīvi, arī latviski rakstošie atsevišķos gadījumos pauduši negatīvu attieksmi.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu