Rand no igauņu valodas nozīmē pludmale vai piekraste. Pļavas 100–300 metrus platā joslā stiepjas piekrastes posmā starp Kuivižiem un Ainažiem. Tās ir lielākās piejūras pļavas Latvijā un tiek uzskatītas par Latvijas dzīvo herbāriju. Te 200 ha platībā saskaitītas apmēram 600 augu sugas, un pļavās atrodama trešdaļa Latvijas ziedaugu. Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.
Kādreiz Randu pļavās tika ganīti mājlopi, kā arī pļauts siens apkārtnes saimniecībām. Pastāv populārs uzskats, ka Ainažu nosaukums esot cēlies no lībiešu vārda «ainagi» – «vientuļš», tomēr ir arī cita versija, kas saka, ka nosaukums cēlies no igauņu vārda «hain» – «siens» vai «hainastee» – «ceļš, kas iebraukts, vedot sienu no randu pļavām». Mūsdienās Randu pļavas netiek noganītas, tāpēc lai nodrošinātu to bioloģisko unikalitāti un daudzveidību, tās jāizpļauj.
Vienā no izpļautajiem apgabaliem mēs pamanām stirnu, kas ar priekškāju kašņā saknītes. Ārā krēslo, mans apģērbs ir niedru krāsā, es lieliski saplūstu ar apkārtni, bet Elizabetei gan ir spilgti zila jaka, kas rada bažas par to, ka tiksim pieķerti. Vējš pūš no stirnas puse, viņa uz mums skatās, plivina lielās nāsis, bet neko nesaož. Acīm stirna nenotic, tāpēc turpina kašņāt zemi. Apmēram piecas minūtes vērojam stirnas mielošanos, tad mēģinām pielavīties tai tuvāk. Pēc desmit soļiem stirna iztrūkstas, vēl arvien netic savām acīm, tāpēc pārslēdzas uz dzirdi. Lielās ausis mūs pieķer, un stirna ar augstiem lēcieniem pazūd niedrājā.