/nginx/o/2018/07/30/11118647t1h4a77.jpg)
Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, [s:54502] komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Lilaste–Carnikava. Dabas daudzveidības un vieglās piekļuves dēļ šis ir manis biežāk ietais maršruts. Mazliet pamainot taciņas un pieturas punktus, esmu to gājis visos gadalaikos un dažādos noskaņojumos, tomēr ikreiz redzētais un piedzīvotais mani ir pārsteidzis. Lilastē, izkāpušus no vilciena, mūs jautri sveicina divi suņi, pamīšus ar lēcieniem pabāžot savas pinkainās galvas virs augstās kokapstrādes uzņēmuma betona sētas. Tepat arī Lilastes kāpa, kas vēl pagājušā gadsimta 30. gados bija visai nerātna klejotāja, apberot apkārtnes mājas un ceļus. Tagad tā ir apmežota un mierīga, tā dod iespēju no savas, vairāk nekā 20 metrus virs jūras līmeņa augstās muguras aplūkot spilgti zaļos apkārtnes mežus un ieskatīties pāris tās pakājē esošu māju pagalmos.
Tālāk ceļš ved uz Ummi, ezeru, kas kalpoja par vienu no iemesliem dabas parka „Piejūra” izveidē. Ceļa malā stāv vairākas, laikam bļitkotāju, atstātas automašīnas. Laiks ir saulains un mierīgs, tomēr ik pa laikam no pašapceres izrauj Ādažu poligonā notiekošo apmācību radītie artilērijas sprādzieni. Ummis tautā ir kļuvis slavens ar savu kristāldzidro ūdeni, tāpēc vasarās to iemīļojuši tuvāku un tālāku ceļu mērojuši atpūtnieki. Pateicoties dzidrajam ūdenim, padomju laikos Ummis tika izvēlēts par glābšanas dienestu nirēju apmācību vietu.
Tomēr dzidrais ūdens nav vienīgais, kas šo ezeru padara īpašu. Ummis ir tikai viens no dažiem Latvijā vēl atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra ūdens ezeriem, un tajā aug tikai šādos ezeros sastopams augs – Dortmaņa lobēlija. Tāpat Ummis ir starp tiem četriem Baltijas ezeriem, kuros vēl sastopams ezerrieksts. Pēdējo simts gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šie augi izzuduši jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros. Lai pasargātu šos dabas brīnumus, kopš 2006. gada te ir izveidots dabas liegums, kas laika posmā no 1. jūnija līdz 15. augustam aizliedz atrasties ezerā. Atvadījušies no Ummja, artilērijas zalvju pavadīti, dodamies uz rietumiem, šķērsojam dzelzceļa sliedes un nonākam pie Vidējā Garezera.
Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā. Ezeri ir dabīgi veidojušies un maz aizauguši tā saucamie brūnūdens ezeri, kuriem raksturīgi lielākoties sausi, smilšaini vai kūdraini krasti. Ezeru virkni veido Ziemeļu Garezers, Vidējais Garezers un Dienvidu Garezers. Taciņas ir abos ezeru krastos, tomēr manuprāt ainaviskāka un interesantāka ir taka, kas atrodas jūras pusē. Tā līkločo pa kāpu virsotnēm, dažkārt pakāpjoties stipri virs ezera līmeņa, paverot skatam saulē vizuļojošus ezeru līcīšus. Esam te sastapuši atpūtniekus, kas grilē gaļu, un bērnus, kas ar tā saucamo tarzanku palīdzību, iešūpo sevi ūdenī. Apvidus vairāk atgādina parku un sniedz iespēju pastaigām arī atvasēm vai braucieniem ar velosipēdu.
Apskatījuši Garezerus dodamies jūras virzienā uz vietu, kur Gaujas tumšie ūdeņi satiek Rīgas jūras līci. Akurāti sastādītās priedīšu rindas veido garus gaiteņus, kuri ik pa laikam uzduras senām priedēm, kas spokaini izstiepušas savus nokaltušos pirkstus. Gauja ir vienīgā no Latvijas lielajām upēm, kuras ieteka jurā nav apbūvēta, kā arī ir viena no svarīgākajām nēģu nozvejas vietām valstī. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados nēģu skaits Latvijas upēs ir sarucis un to nozveja tiek rūpīgāk regulēta, Carnikavā vēl aizvien svin nēģu svētkus. Mēs gar Gauju, pa ciematiņa ielām, kas nosauktas par godu Ņūtonam, Sēram un Metānam, dodamies uz Carnikavas “Krupi” nogaršot nēģu suši un paklausīties stāstus par laikiem, kad tačus cēla stāvgrūdām pilnus.
Teksta sagatavošanai izmantota Dabas aizsardzības pārvaldes un Carnikavas novada Tūrisma informācijas centra mājaslapās atrodamā informācija.