«Tikai vienu reizi viņam skanēja mūzika. Bet tāda klusa. Man pat, ziniet, likās, ka tā bija klasiskā mūzika,» teica Margarita.
Protams, ka klusais jaunietis, lai arī iebraucējs, nekādas bažas kaimiņiem neradīja. Mājas iedzīvotāji jau ir pieraduši, ka tur regulāri dzīvokļus īrē iebraucēji. «Mums te tādu ir daudz. Redziet, tas dzīvoklis - tur kazahi dzīvo,» stāsta cita kaimiņiene Tamāra.
Tiesībsargājošajās iestādēs Akbaržona Džalilova vārds bija zināms jau 3. aprīļa vakarā. Tad viņa ķermenis tika atrasts starp teroraktā mirušajiem, kā arī viņa ģenētiskās pēdas uz nesprāgušā spridzekļa, kuru izdevās neitralizēt «Sacelšanās laukuma» stacijā.
Otrdienas pēcpusdienā Izmeklēšanas komiteja nosauca Džalilovu kā galvenā aizdomās turamo un šajā laikā dzīvoklī, kur viņš dzīvoja, noslēdzās galvenais meklējumu posms.
«Mūs visus lūdza iziet no mājas. Gaidījām pie kāpņu telpas. Pēc pusstundas ļāva atgriezties mājās,» stāsta kaimiņiene. Savukārt kaimiņiene no pirmā stāva Tajana bija kā pieaicinātā kratīšanas laikā. Viņa stāstīja, ka terorista dzīvoklī bijušas grāmatas, piezīmju lapiņas, taču nekāda cita atribūtika dzīvoklī nebija. Viņas uzmanību pievērsa kas cits - dīvainas burkas ar nezināmu vielu.
«Kā tikko attaisīja dzīvokli, mani lūdza piecelties. Tur bija dažādas liekas, kaut kādas kastes un drēbes maisos. Mēbeles, droši vien, pieder saimniekam. Dīvāns, televizors, virtuvē vēl viens televizors un krēsli. Istabā stāvēja kaste, un tajā bija sarkanas burciņas, tur bija pulveris. Prasīju, kas tas ir. Man teica, ka, iespējams, tas pulveris ir izmantots spridzekļa veidošanā,» stāstīja Tatjana.
Dzīvoklī, kur pēdējo pusotru mēnesi dzīvoja Džalilovs, neviena nav. Dzīvokļa īpašnieki ir jauns pāris, kurš dzīvokli iegādājās, lai to izīrētu. Viņi dzīvo 20 minūšu gājiena attālumā, taču nevēlas runāt ar žurnālistiem. Mājai ir aizzīmogots pagrabs, un uz tā stāv datums - 2017. gada 3. aprīlis.