Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

DP: Provokāciju riski 16. martā ir līdzīgi kā iepriekšējos gados (74)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Lūka/LETA

Provokāciju riski leģionāru piemiņas dienā šogad ir līdzīgi kā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA teica Drošības policijā (DP).

DP kā katru gadu 16. martā strādās pastiprinātā režīmā. Par fiziskās drošības pasākumiem gājiena laikā lemj Valsts policija.

Galvenos riskus rada iespējamie centieni diskreditēt Latviju starptautiski, šķelt Latvijas sabiedrību, izplatot tendenciozu 16. marta piemiņas pasākumu raksturojumu atbilstoši Krievijas vēstures interpretācijai par notikumiem Otrajā pasaules karā, skaidroja DP.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad šis pasākums tiks izmantots, lai uzturētu Krievijas radīto un tā saukto antifašistu aktīvi tiražēto mītu par fašisma atdzimšanu Latvijā. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka uz protesta pasākumu varētu ierasties arī personas no ārvalstīm, tā saukto antifašistisko kustību aktīvisti no Rietumeiropas valstīm.

DP rosinās iekļaut ārvalstniekus to personu sarakstā, kurām ieceļošana ir liegta, ja tiks konstatēti atbilstoši apstākļi.

VP preses pārstāvis Dairis Anučins aģentūrai LETA teica, ka arī šogad VP 16. marta pasākumu laikā pie Brīvības pieminekļa un citur pieteiktajos pasākumos kārtības nodrošināšanai strādās pēc speciāli izstrādāta plāna, šim nolūkam tiek plānoti nepieciešamie policijas resursi.

Policijas mērķis ir maksimāli mazināt fizisku konfrontāciju risku un nepieļaut tās, tai pašā laikā neliedzot iespēju izteikties un diskutēt dažādu viedokļu paudējiem.

Kad būs pilnībā pārrunāti drošības jautājumi un gatavs plāns, tad policija arī varēs pateikt savu viedokli par provokāciju riskiem un barjerām.

Kā ziņots, Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā, 16. martā, pasākumus pieteikušas dažādas pretēji noskaņotas organizācijas. Tradicionāli plašākais pasākums ir biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanu pie pieminekļa. Pasākums norisināsies no plkst.11 līdz 13.

Savukārt Brīvības pieminekļa laukumā biedrības «Nacionālo karavīru atbalstam» rīkotajā sapulcē tiks atgādināts par 1944. gada 16. martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un tiks skaidrota leģiona kara vēsture garāmejošajiem interesentiem. Tā paredzēta laikā no plkst.7 līdz 13.

Tāpat kā citus gadus sapulci Brīvības pieminekļa laukumā bija pieteikusi arī biedrība «Latvijas Antinacistiskā komiteja». Sapulce plānota laikā no plkst.10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt «Waffen SS» upurus un paust nosodījumu «Waffen SS» noziegumu attaisnošanai. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs gan noteicis ierobežojumu, proti, sapulcei jānotiek netālu no pieminekļa laukuma Bastjekalnā. Tāpat organizatoriem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces brīdī, kad notiks biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens.

Biedrība «Ceturtā atmoda» no plkst.11 līdz 14 bija pieteikusi sapulci pie Vācijas vēstniecības Raiņa bulvārī 13. Tā būšot solidaritātes sapulce ar Vācijas antifašistu organizāciju «VVN-BdA», kas rīkošot protestus pie Latvijas konsulātiem Vācijā un pieprasīšot Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās provokācijās pret Latviju, kā arī ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kas piedalās leģiona piemiņas pasākumos Rīgā. Radzevičs noteicis, ka šim pasākumam jānotiek ielas otrā pusē, nevis pie vēstniecības.

Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.17.30 līdz 19 sapulci pieteikusi kāda Alla Berezovska. Sapulce būšot veltīta kritušajiem Latvijas geto un koncentrācijas nometnēs Otrā Pasaules kara laikā. Radzevičs gan noteicis, ka pasākumam ir jānotiek tajā laukuma pusē, kas atrodas Bastejkalna pusē.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu