Grigule ar izstāšanos no LZS vēlējusies Kučinskim pavērt ceļu uz pievienošanos ETP (82)

Politiķe aģentūrai LETA pauda cerību, ka viņas lēmums izstāties no LZS palīdzēs partijai un visai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) apvienībai, kas ir uzņēmusies atbildību par valsts vadību, «strauji atjaunot pazaudēto reitingu, kas nokritās pēc politiķu diskusijām par nodokļu likumdošanu, deputātu kvotām, sociālajām garantijām un citiem problemātiskajiem jautājumiem Latvijas tautsaimniecībā».

«Nevēlos nevienam stāvēt ceļā, negribu arī būt šķērslis premjeram Kučinskim, kurš kā bijušais Tautas partijas biedrs jau kopš savas stāšanās amatā 2016.gada sākuma ir vēlējies pievienoties ETP grupai,» klāstīja politiķe.

Deputāte norādīja, ka EP darbojas Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, līdz ar to Kučinskim nebija iespējas realizēt savu ieceri. «Mēs abi pārstāvam vienu apvienību, un ETP grupa nepieļauj situācijas, kad deputāts no vienas partijas/apvienības EP ir kādā citā politiskajā grupā, bet ne ETP,» norādīja Grigule.

«Ar manu aiziešanu no LZS Kučinska kungam ceļš ir brīvs,» piebilda Grigule un norādīja, ka lēmums par aiziešanu pieņemts pēc pēdējo dienu diskusijām un vairāku partijas līderu un aktīvistu viedokļa uzklausīšanas.

Grigule turpināšot strādāt EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, vismaz pašlaik nepārstāvot nevienu Latvijas politisko partiju.

Jau vēstīts, ka lēmumu par izstāšanos no LZS Grigule aģentūrai LETA paziņoja vakar.

LZS vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš apliecināja, ka no Grigules saņēmis īsziņu, kurā politiķe informējusi, ka savu iesniegumu par izstāšanos no LZS nosūtījusi partijas ģenerālsekretāram Artūram Graudiņam.

Jautāts, kā vērtē šādu EP deputātes rīcību, ņemot vērā izveidojušos situāciju pēc skandalozā EP balsojuma, Brigmanis aģentūrai LETA atzina, ka ir «noguris no visas šīs lietas» un patlaban nevēlas to komentēt.

Nākamā partijas valdes sēde notiks 17.februārī, kad būs jāapstiprina Grigules izstāšanās no LZS, pastāstīja Brigmanis.