Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/30/11109771t1h59d8.jpg)
Valdībā jaunnedēļ būtu jānonāk kādam ilgi atliktam, Latvijas tautsaimniecībai, bet īpaši Latvijas dzelzceļam izšķirīgam jautājumam. Runa ir par dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kam nozīmīgu finansējuma daļu 348 miljonus gatava dod Eiropa. Par projekta sākuma posmu Latvijas austrumos nekad nav bijušas šaubas, tomēr negaidīti izlemts, ka modernizācijas maršruts neies vis līdz sākotnēji plānotajai ostas pilsētai Ventspilij, bet gan līdz Rīgai. Ventspils mēram Aivaram Lembergam šoreiz nācies piekāpties - viņa politiskās apvienības kontrolētā Satiksmes ministrija devusi priekšroku Rīgai, svētdien vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Latvijas dzelzceļa elektrifikācija ir teju lielākais līdz šim Eiropas fondu līdzfinansētais projekts. Tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljards eiro. Projekta ietvaros tiks elektrificēti dzelzceļa tīkli. Bet vecās dīzeļlokomotīves nomainītas pret elektriskajām.
Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāks nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Modernizācija dotu vairākus ieguvumus - būtiski samazinātos vides piesārņojums, ko rada dīzeļdegvielas izmeši, kravu pārvadātāji varētu ietaupītu uz ekspluatāciju un enerģiju, bet valsts uzņēmumam «Latvijas dzelzceļš» infrastruktūru uzturēt būtu lētāk.
Tomēr vienlaikus ir bažas, vai 1 miljardu un 300 miljonus vērto projektu Latvijā neīsteno, lai tikai nepazaudētu ES līdzfinansējumu. Sākumā visi bija vienisprātis, ka elektrifikācija jāsāk Latgalē. Tas šī reģiona attīstībā dotu vismaz 300 miljonu eiro ieguldījumu.
Par tālāko domas dalījās. Viens maršruta virziens gāja uz Ventspili, otrs – uz Rīgu. Elektrifikācija uz Kurzemi projektu sadārdzinātu par 140 miljoniem. (Rīgas virziens 519 milj.EUR , Ventspils virziens 659 milj EUR.) Tomēr kravu apjomi krītas. Īpaši dramatisks tas bijis Ventspils brīvostā, un pārvadātās akmeņogles no Latvijas ar laiku varētu pazust pavisam. Tāpēc bija jāizšķiras, vai labāk modernizēt dzelzceļa tīklus līdz Rīgai, vai iet uz Ventspili, kur kravu pieaugumu var solīt tikai brīnums.
Tomēr «Latvijas dzelzceļa» konsultants, neatkarīgs auditors «Ernst &Young Baltic» savā pētījumā analizēja arī ieguvumus Ventspils virzienam. Oktobrī programmas ieceri klāstīja sabiedrībai. Prezentācijā klāt bija arī Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.
Austriņš noliedz, ka sniegtu padomus «Latvijas dzelzceļam» šajā projektā. Viņš ir sabiedrisko attiecību profesionālis un auditora konsultants. «Latvijas dzelzceļa» vadītāju Edvīnu Bērziņu Austriņš pazīst, taču par elektrifikāciju viņiem sarunu neesot bijis.
Pēc Uģa Magoņa krišanas, viņa vietā Latvijas dzelzceļa šefa krēslā nonāca Edvīns Bērziņš. Viņš savos iepriekšējos amatos tranzītkaros bijis redzams Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvis.
Bērziņš «Latvijas dzelzceļā» piesaistījis vēl labi zināmus Lemberga pakalpojumu sniedzējus, piemēram advokātu Viktoru Tihonovu.
Tomēr šī nedēļa nesa pārsteigumu. ZZS, kurā ietilpst arī Lemberga partija, un kas kontrolē Satiksmes ministriju, dzelzceļa tīklu elektrifikācijas projektu vairs neatbalsta Ventspils virzienā.
«Nekā personīga» rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Eiropas Komisija devusi mājienu, ka, īstenojot nerentablo Ventspils virzienu, tā varētu Latvijai nepiešķirt fondu līdzekļus.
To daļēji apstiprina arī Latvijas dzelzceļa vadības un satiksmes ministra teiktais, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī Eiropas Savienības konsultantu ieteikumiem, finansiāli izdevīgāk ir sākt ar Rīgas virzienu.
«Varētu teikt, ka noteicošais Rīgas virzienam noteica to, ka līdz pat iespējamam kravu kritumam līdz pat 30 miljoniem tonnu gadā (pie plānotā 50 miljoniem tonnu), Rīga iztur visus kritērijus, kas noteikti šo ES fondu apguvei. Savukārt, Ventspils vairs to neiztur,» norādīja VAS «Latvijas dzelzceļa“ prezidents Edvīns Bērziņš.
Satiksmes ministrs sola divos mēnešos rast risinājumu, vai dzelzceļa elektrifikācija neatstās ietekmi uz valsts budžetu. Ja sākas projekts un valsts apņemas to līdzfinansēt, tad nevienam citam projektam naudas vairs nepietiktu.
Ja valdība elektrifikāciju atbalstīs, tad jau pēc deviņiem mēnešiem projekta pieteikumu varētu sniegt Eiropas Komisijā.
Koalīcijas darba grupu par ES fondu jautājumiem šonedēļ vajadzēja vadīt premjeram Mārim Kučinskim. Taču viņš nejutās vesels un tajā nepiedalījās.
Kučinskis līdz šim bijis skeptisks par elektrifikācijas ekonomiskajiem ieguvumiem un būs interesanti , kāds būs viņa vērtējums, kad valdībai būs politiski jāizšķiras.