Salacgrīvas iecerētā «Rail Baltica» trases alternatīva nav savietojama ar projekta kopējo laika grafiku (83)

Valdība augustā apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas «Rail Baltica» novietojumu. Savukārt Salacgrīvas novada domei bija iebildumi pret apstiprināto B2-2 trases alternatīvu pašvaldībā, uzsverot, ka tā vietā būtu jāizvēlas C5 alternatīva, kuras īstenošana, pēc Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinuma, nav pieļaujama tāpēc, ka tādējādi trase šķērsotu Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju («Natura 2000») «Vitrupes ieleja».

Ministru kabinets uzdeva konsultēties ar Eiropas Komisiju (EK) un vērtēt, vai tomēr nav kāds risinājums, lai Salacgrīvas pašvaldības vēlmi apmierinātu. VARAM un Satiksmes ministrijas pārstāvji 18.oktobrī konsultējās ar EK Vides ģenerāldirektorātu, kas bija vienisprātis ar Latvijas vides institūciju atzinumu, ka dabas lieguma šķērsošana nav pieļaujama.

Salacgrīvas novada pašvaldība pēc konsultācijām ar EK pārstāvjiem nemainīja nostāju par C5 īstenošanās iespējamību, lūdzot apkopot informāciju par rīcības scenāriju, kas teorētiski varētu novērst C5 alternatīvas īstenošanas neatbilstību normatīvajiem aktiem.

VARAM norāda, ka tādējādi būtu jāveic darbību kopums, tostarp jāizstrādā dabas aizsardzības plāns, lai pamatotu teritorijas iespējamo zonējuma maiņu, jāizstrādā jauns īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālais noteikumu projekts, jāveic projekta ietekmes uz vides novērtējuma ietekmju būtiskuma pārrēķins, ņemot vērā dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā iegūtos datus un jaunāko informāciju, kā arī - lai pamatotu C5 kā vienīgo piemēroto alternatīvu, papildus ietekmes uz vidi novērtējumam nepieciešams pamatojums par apsvērumiem, kas nosaka sevišķi svarīgas sabiedrības intereses.

Tāpat būtu jāveic vairākas citas darbības, lai teorētiski nodrošinātu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Vitrupes ieleja» šķērsošanu pa C5 alternatīvu. Attiecīgās darbības kopumā varētu prasīt provizoriski 100-130 mēnešus, bet nacionāli un starptautiski apstiprinātais kopējais «Rail Baltica» laika grafiks paredz, ka nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojektu izstrādi posmam no Igaunijas robežas līdz Rīgas pilsētai ir nepieciešams sākt ne vēlāk par 2019.gadu, savukārt būvdarbus visā Latvijā un Baltijas valstīs paredzēts noslēgt ne vēlāk par 2025.gadu.

VARAM secinājis, ka projekta kopējais laika grafiks ar aktivitātēm, kas nepieciešamas C5 alternatīvas īstenošanai, nav savietojams.

«Rail Baltica» trase Latvijas teritorijā sāksies pie Igaunijas-Latvijas robežas un turpināsies caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadu, Rīgu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadu līdz Latvijas-Lietuvas robežai. Trases garums Latvijas teritorijā būs 263 kilometri.