Latvijā sasniegumu gūšanai ir vajadzīga vienprātība, tāpēc nevaram pieļaut, ka kāds mēģina nostādīt novadu pret novadu, Rīgu pret Latviju, Latviju pret Eiropu un Rietumu sabiedrotajiem, šodien svinīgajā Saeimas sēdē par godu Latvijas Republikas dibināšanas 98.gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Saeimas priekšsēdētāja: Nepieļausim mēģinājumus nostādīt Rīgu pret Latviju un valsti pret sabiedrotajiem (167)
«Aizstāvot katrs savas intereses, nezaudēsim lielo kopskatu, savu lielo mērķi - Latvijas valsti. Tieši vienprātība ir vajadzīga, lai kaut ko uzbūvētu. (..) Tādēļ nepieļausim, lai kāds mēģina nostādīt novadu pret novadu, Rīgu pret Latviju, Latviju pret Eiropu un Rietumu sabiedrotajiem,» aicināja Mūrniece.
Viņa norādīja, ka šajos laikos daudzi jautās, vai Eiropai maz vēl ir nākotne, vai Rietumu demokrātijas modelis nav «apēdis» pats sevi un vai Eiropas Savienību nesaplosīs domstarpības, populisms un migrācijas krīze. Mūrniece atzina, ka globalizācijas apstākļos demokrātija kļūst arvien tehniskāka, birokrātiskāka un sausāka. «Mūsdienās vajadzīgas arvien dziļākas zināšanas, lai sagatavotu politiskus un saimnieciskus lēmumus. Pilsoņiem var rasties sajūta, ka līdzdarboties kļuvis sarežģītāk. Izprast politiskos lēmumus kļuvis grūtāk,» norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Politiķe skaidroja, ka šīs sajūtas dēļ plaisa starp varu un sabiedrības daļu kļūst platāka. «Daudziem šķietami vieglāk ir sadzirdēt tos, kuri izsaka vienkāršotus vēstījumus, neliek iedziļināties, kuri dod pievilcīgus, lai arī nereālus solījumus. Mēs esam liecinieki tam, ka šodien populisms ir kļuvis par lētu ieroci, lai panāktu politiskas uzvaras īstermiņā. Taču tām vienmēr seko rūgta atmošanās,» sacīja Mūrniece.
«Tāpēc mums savstarpēji un ar sabiedrību daudz jāsarunājas, jāstāsta patiesība un jārāda fakti. Galu galā vissvarīgākā vienmēr izrādīsies realitāte. Praktiskie sasniegumi, ko būsim panākuši kopā. Sarunāties, izskaidrot, nenoslēgties šauru interešu lokā. Šis princips vislabāk palīdz cīnīties ar dezinformāciju, baumām un populismu,» akcentēja parlamenta vadītāja.
Būt informētiem sevišķi svarīgi ir pašreizējā hibrīdkara situācijā, kura centrālā sastāvdaļa ir informatīvais karš, skaidroja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa norādīja, ka jāmācās labāk atšifrēt pret mūsu valsti un pret Rietumu vērtībām vērstos uzbrukumus.
Mūrniece pozitīvi novērtēja mūsu sasniegumus, norādot, ka Latvija aug, veidojas un kļūst aizvien skaistāka un ka novadi ar savu sakārtotību bieži vien pārspēj galvaspilsētu. Politiķe akcentēja arī bagāto kultūras dzīvi, augsti attīstītās informācijas tehnoloģijas, izcilos zinātniekus un inovatīvos ražotājus.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki pret dažādām korupcijas izpausmēm. «Sabiedrība no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja gaida skaidri definētas prioritātes, skaidri saredzamu darba rezultātu. Lai «lielās zivis» ne vien tiktu aizturētas, bet lai pietiktu prasmes arī savākt nepieciešamos pierādījumus,» sacīja Mūrniece.
Viņa pozitīvi novērtēja to, ka valdībai ir plāns, kā jūtami mazināt ēnu ekonomiku un ka mūsu ekonomikas konkurētspēja un pievilcība investoru acīs ir ļoti atkarīga no tā, cik labi valstī ir sakārtota tiesu sistēma. Saeimā pašlaik tiek sperti vajadzīgie soļi maksātnespējas procesa uzlabošanai, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka nākamgad tiks ievērojami palielināts finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, un piebilda, ka sociālajai aizsardzībai mēs Latvijā atvēlam vairāk nekā trešdaļu budžeta izdevumu.
Mūrniece savā runā pievērsās arī vēsturiskajam vērtējumam, kas nākotnē tiks sniegts pašreizējo paaudžu darbam. «Pēc dažiem gadu desmitiem vērtēs mūs. Vai pratām pastāvēt par savu valsti? Vai pratām rast vienprātību svarīgākajos jautājumos? Ko paveicām, lai nākotne būtu labāka, lai ar mums varētu lepoties? Mēs esam tie, ka pašlaik ved Latviju uz simtgadi!» akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.
«Tikai kopā ar Latviju mēs kļūstam par cilvēkiem, kas veido vēsturi, tagadni un nākotni. Latvijas valsts nevar pastāvēt bez mums. Mēs to veidojam. Un Latvija veido mūs. Darīsim Latviju mūžīgu! Dievs, svētī Latviju!» runas noslēgumā sacīja Mūrniece.
Kā ziņots, šodien tiek svinēta Latvijas Republikas 98 gadu jubileja. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.