/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/29/11104304t1hb666.jpg)
Timofejevka (Тимофеевka) ir latgaliešu ciems Sibīrijā. Tas atrodas Tartasa upes krastā Vengerovas rajonā, aptuveni 550 km attālumā uz rietumiem no apgabala centra Novosibirskas.
Foto: Timofejevka - no Ludzas apriņķa uz Sibīriju (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Timofejevkas nosaukums radies no tās dibinātāja Timofeja Marnauza vārda – viņa vadībā pirmā lielākā grupa 1895. gadā izceļoja no Ludzas apriņķa uz Sibīriju.
Timofejevkas ciems veidojies ap 1896. gadu un sākotnēji bijis piederīgs Tomskas guberņas Kainskas apriņķim Šipicinas pagastam. Timofejevkā dzīvi uzsāka galvenokārt izceļotāji no Vitebskas guberņas. Mūsdienās ciema vecākā un vidējā paaudze joprojām lieto saziņā augšzemnieku dialekta izloksni, kas ciemā saglabājusies un attīstījusies vairāk nekā simts gadus. Timofejevkā sastopami tādi Ludzas pusei raksturīgi uzvārdi kā Marnauzi, Breidaki, Luoči, Kravaļi, Ivuļi, Mikijanski, Trukšāni, Vilcāni, Ruduši, Čudari, Vacpani u.c.
20. gadsimta sākumā Timofejevka bija viena no lielākajām latgaliešu kolonijām Sibīrijā (pēc garīdznieka un žurnālista Kazimira Skrindas datiem 1909. gadā te dzīvoja 540 cilvēki). Šeit bija baznīca, skola, kurā mācības līdz 1937. gadam notika latgaliešu valodā. 1937./38. Gada represijās tika arestēti 50 līdz 70 cilvēku, no tiem ciemā dzīvi atgriezās vien pāris cilvēki, pārējie tika nogalināti. Vēlāk pēc kolhoza dibināšanas un ciemu apvienošanas iedzīvotāju sastāvs Timofejevkā būtiski mainījās, un ciemā uz dzīvi apmetās arī citu tautību pārstāvji, veidojās jauktās ģimenes.
Pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Timofejevku notika 2004. gadā, otrā - 2006. gadā. Tās organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Filoloģijas fakultāti. Šajās ekspedīcijās gūtie materiāli un atziņas publicētas rakstu krājumā «Latvieši latviešu acīm: Sibīrija. Timofejevka» (2011). Ciemā ierakstītā muzikālā folklora iekļauta izdevniecības «Upe tuviem un tāliem» video un audio materiālu izlasē «Sibīrijas latviešu dziesmas» (2009).
Ja 2004. gadā Timofejevka vēl skaitījās vidēji liels ciems, kurā dzīvoja 170 iedzīvotāji – 66 latgalieši (24 cilvēkiem viens no vecākiem bija latgalietis), 73 krievi, 6 tatāri un viena poliete (demogrāfa Ilmāra Meža dati), tad 2015. gadā ciema iedzīvotāju skaits bija sarucis vairāk kā četras reizes – līdz 37 cilvēkiem.
Ciema iedzīvotāju skaits samazinās, vecākās paaudzes iedzīvotājiem aizejot mūžībā, savukārt cilvēki darba spējīgā vecumā Timofejevku pamet, pārceļoties strādāt uz lielākiem ciemiem, rajonu centriem – Vengerovu un Severnaju, apgabala galvaspilsētu Novosibirsku vai pat uz ārzemēm.
Tomēr Timofejevkas divās ielās dzīvojošie latgalieši vēl runā latviski un satiekoties saka – Vasals!
Par 2015.gada ekspedīciju
No 2015. gada 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja «Latvieši pasaulē» pārstāves Brigita Tamuža un Ieva Vītola un Latviešu folkloras krātuves pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laimis veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos Novosibirskas un Krasnojarskas apgabalos. Brauciena laikā Timofejevkā, Lejas Bulānā, Sukinavā, Novosibirskā un Krasnojarskā tika satikti vairāk nekā 60 latviešu, pierakstīti dzīvesstāsti, pārfotografētas fotogrāfijas no personīgajiem albumiem, muzeja krājuma kolekcijai pārvesti unikāli Sibīrijas latviešu dzīvesveidu raksturojoši priekšmeti – latgalietes Ņinas Kukules vērpjamais ratiņš no Timofejevkas, logu rotājošais kokgriezums no Lejas Bulānas latvieša Viļa Kalniņa mājas, Lejas Bulānas latviešu skolnieku slēpjzābaki, kokamatnieku Ledskalnu dzimtas ēvele un koka āmurs no Sukinavas, dažādi glīti rokdarbi (zeķes, cimdi, lakati, krēsla pārsegi), Timofejevkas skolēnu burtnīcas un projektu darbi, grāmatas u.c.
Ekspedīcija uz Sibīrijas latviešu ciemiem notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.