1935.gads! Par ko šajā dienā rakstīja avīzēs? (10)

«Rīts»

Elastīgas olu čaumalas

Kādam Kalifornijas fermeram pēc ilgām pūlēm izdevies iegūt olas ar elastīgām čaumalām. Viņš ilgu laiku barojis savas vistas ar gumijas koku lapām. Un tagad vistas sākušas dēt olas ar elastīgām čaumalām. Fermers olas demonstrējis lauksaimniecības ekspertiem un tie, pēc laikrakstu ziņām, konstatējuši, ka olu čaumalas tiešām ir tik elastīgas, ka tās grūti saplēst.

Satiksmes klizmas

Kr. Barona un Stabu ielas stūrī, vakar, ap plkst 6.30 vakarā, Eduarda Gruntiņa, no Matīsa ielas 57, dz. 20, vadītais vieglais auto uzbraucis virsū ormaņa Pētera Bērziņa, no Matīsa ielas 131, dz. 18, pajūgam. Sadursmē Bērziņam vārīgi ievainota galva, bojāta auto mašīna un pajūgs. Šoferis Gruntiņš bijis iereibis un sadursme gadījusies nevērīgas braukšanas dēļ. Cietušais ievietots 1. Rīgas pils. slimnīcā.

Ģertrūdes un Brīvības ielas stūrī, vakar vakarā, vieglais auto 2943 uzbraucis virsū Tamfilam Trofimovam, no Valguma ielas Nr. 19, dz. 5. Trofimovam lauztas vairākas ribas. Šoferis ar mašīnu aizbēdzis. Cietušais novests 1. Rīgas pils. slimnīcā.

«Latvijas Kareivis»

Austrumafrikā sākušās sīvas cīņas

Itālijas propagandas ministrija ziņo, ka 1. armijas korpusa daļas Asbi tuvumā uzdūrušās uz dedžasa Kassas spēkiem. Pēc sīvas cīņas ienaidnieks sakauts, pie kam tas kaujas laukā atstājis 55 kritušus un vairākus simtus ievainotu. Itāļu pusē ievainoti 4 virsnieki un krituši 20 askari, 50 askari ievainoti. Asbija ieņemta. No pārējām frontes daļām jaunu ziņu nav. Aviācija turpināja izlūkošanu Amba-Aladži apgabalā, pie kam tā sekmīgi apmētāja bumbām ienaidnieka koncentrēšanās vietas.

Par cīņu pie Asbijas DNB kara korespondents papildus ziņo no Asmaras, ka ģen. Mariotti daļas, kuru uzdevums ir nodrošināt itāļu kreiso spārnu, ceturtdien agri sadūrās ar kādu 1.000 vīru stipru abesiņu nodaļu, kas tūdaļ atklāja šauteņu un ložmetēju uguni. Cīņa turpinājās visu dienu. Itāļi laida uzbrukumā askarus, kuriem pēc karstas tuvcīņas izdevās abesiņus atsist.

Labi apbruņoto, nelielo abesiņu nodaļu aktivitāti Romā uzskata par zīmi, ka abesiņi grib atteikties no savas pasīvās izturēšanās, šīm nodaļām, šķiet, uzdots aizkavēt itāļu virzīšanos uz priekšu. Abesiņi patlaban savus spēkus savelkot Amba-Aladži rajonā. Pārvietošanās notiekot naktīs, bet dienā tie slēpjoties, lai itāļu lidmašīnas tiem neuzbruktu.

«Valdības Vēstnesis»

Brīvības pieminekļa atklāšanas svinību programma

1935. g. 18. novembrī, plkst. 8—8.30. Visā valstī visās baznīcās zvana. Rīgā - Māras, Jaunā Gertrūdes, Pāvila, Mārtiņa un Krusta baznīcu torņos un Valsts Prezidenta pils tornī kara orķestri spēlē korāļus.

Plkst. 9.30. Valdība ierodas Brāļu kapos un noliek vaiņagu.

Plkst. 10—10.50. Dievkalpojums Māras baznīcā. Dievkalpojumu vada archibīskaps Grīnbergs ar asistentiem: armijas mācītāju Apkalnu un mācītāju Bergu.

Plkst. 11.30. Valsts Prezidents un Ministru Prezidents, kara ministra un armijas komandiera pavadībā no Valsts Prezidenta pils pa Valdemāra ielu, pēc tam pa 11. novembra bulvāri, Svērtuves ielu, Rātslaukumu un Kaļķu ielu atbrauks uz Zīgfr. Meierovica bulvāri, kur novietots kara spēks. Gar brauciena ceļu stāvēs studentu un skolnieku špalieri. Valsts Prezidents ar pavadoņiem apbrauks karaspēka daļas un sasveicināsies ar tām. Pēc tam Valsts Prezidents ar pavadoņiem pa Raiņa bulvāri atbrauks līdz Brīvības bulvārim, sasveicināsies ar goda sardzi un organizāciju pārstāvjiem.

Pieminekļa atklāšana

Plkst. 1. Valsts Prezidenta runa.

Plkst. 2. Pieminekļa atklāšana.

Artilērija un Daugavā stāvošā kara flote salutēs ar 21 šāvienu. Pie pieminekļa nostāsies štāba rotas goda sargi.

Plkst. 3. Valsts Prezidenta runas noslēgums un valsts himna.

Plkst. 4. Pieminekļa iesvētīšana. Iesvētīšanas aktu izdarīs archibīskaps Grīnbergs ar asistentiem: armijas mācītāju Apka1nu, mācītāju Bergu un Rīgas prāvestu A. Kundziņu.

Plkst. 5. Parādes maršs. Valsts Prezidents, Ministru Prezidents, kara ministrs un armijas komandieris ieņems vietas uz pieminekļa kāpnēm labā pusē un pieņems parādi. Parādes marša galvā ies goda sardze, tai sekos kājnieki un citas daļas kājnieku ierindā, tad artilērija, bruņu mašīnas un lidotāju eskadriļas. Karaspēkam sekos aizsargi, policija, L. k. o. kavalieri, invalīdi, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieki, studentu organizācijas, skolnieku brigāde, jaunatnes organizācijas un pārējās organizācijas. Vakarā svinīgas izrādes Nacionālā operā, Nacionālā un Dailes teātros.

Piezīme: pie pieminekļa atklāšanas runās vienīgi Valsts Prezidents. Vaiņagi pie pieminekļa netiek likti. Organizācijas tiek lūgtas stingri ievērot noteikto ierašanās laiku.