Lozes izteikumi par darbošanos Šķēles labā televīzijas projektā nedod pamatu ekspolitiķim celt apsūdzību (232)

Viņš ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību aģentūrai LETA sacīja, ka ir iepazinies ar Lozes izteikumiem un tie bija iekļauti viņa lūgumā par Šķēles papildu aicināšanu uz nopratināšanu. Tiesa informējusi, ka savu lēmumu par šo lūgumu paziņos nākamajā sēdē, kas gaidāma 30.novembrī.

Par šiem Lozes izteikumiem un to nozīmi lietā būs jālemj tiesai, sagatavojot savu apelācijas instances gala nolēmumu. Tiesa ir procesa virzītājs, un šajā kriminālprocesa stadijā tikai tiesa var pieņemt kādus lēmumus lietā, tostarp par to, kas darāms ar «šīm Lozes jaunākajām atklāsmēm», sacīja Zelčs.

Prokurors norādīja, ka Šķēles statuss digitālās televīzijas projektā un arī attiecībā pret uzņēmumu «Kempmayer» un pašu Lozi principiāli nav nekāds jaunums, turklāt pats Šķēle par to esot vairākkārt sīki pratināts pirmās instances tiesā.

«Arī šie Lozes izteikumi par Šķēli, kurus viņš iepriekš šajā lietā nebija paudis, vēl nedod pamatu celt apsūdzību Šķēlem, vēl jo vairāk šajā lietā, kas tiek iztiesāta apelācijas kārtībā, proti, tikai apelācijas sūdzību un protesta ietvaros. Jāuzsver, ka tieši Loze ir bijis tas, kurš visus šos garos gadus turējis sveci zem pūra, aizbildinoties ar Advokatūras likuma normām, atteicies liecināt un izsniegt attiecīgos dokumentus par, kā viņš saka, «juridiskās palīdzības sniegšanu» šajā projektā iesaistītajām fiziskajām personām. Taču viņš šajā lietā nav advokāts, bet gan apsūdzētais, tāpēc viņam nekas neliedza arī iepriekš stāstīt un pamatot ar dokumentiem visu, kas un kā notika,» uzsvēra prokurors.

Zelčs norādīja, ka viņš šajā tiesvedības stadijā var izteikt viedokli par pieteiktajiem lūgumiem vai arī pieteikt jaunus lūgumus. Tādējādi nav izslēdzams, ka nākamajā tiesas sēdē no viņa puses arī tiks pausts vēl kāds viedoklis vai lūgums saistībā ar Lozes izteikumiem, taču patlaban par to esot pāragri runāt.

Laikraksta «Latvijas Avīze» portāls «la.lv» šonedēļ vēstīja, ka saskaņā ar Lozes apgalvojumu viņš skandalozo slavu guvušajā projektā esot darbojies ekspolitiķa Šķēles uzdevumā.

«Digitālās televīzijas projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties projekta ieviešanas Latvijā procesā,» tiesā iesniegtā dokumentā esot paudis digitālās televīzijas lietā apsūdzētais un pirmās instances tiesā notiesājošu spriedumu saņēmušais Loze.

Tiesai iesniegtajā dokumentā esot uzskaitīti fakti, par ko «Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt».

Loze klāstot, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses.

Šobrīd Rīgas apgabaltiesa turpina skatīt apjomīgo digitālās televīzijas krimināllietu apelācijas kārtībā. Nākamā sēde paredzēta 30.novembrī.

Pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Advokātam Lozem tiesa piesprieda divu gadu brīvības atņemšana un naudas sodu 36 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Harijam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Savukārt Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tāpat no Liepnieka valsts labā piedzīti 16 470 eiro.

Pašam Šķēlem digitālās televīzijas krimināllietā ir liecinieka statuss.

Pērn pēc sprieduma pasludināšanas lietā pensionētais prokurors Edvīns Piliksers, kurš šajā lietā ilgus gadus uzturēja valsts apsūdzību, TV3 ziņām pauda, ka Šķēlem šajā krimināllietā nebija jāsēž uz apsūdzēto sola. Atbildot uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, viņš norādīja, ka «caur [Hariju] Krongornu - pavisam tuvu».

Arī lietas tiesnesis Juris Stukāns vēlāk intervijā TV3 ziņām atzina, ka Šķēlem bijusi loma procesā, tomēr, pateicoties tam, ka ekspolitiķis sadarbojās ar izmeklētājiem un «atklāti stāstīja par lietas detaļām», viņam uz apsūdzēto sola nebija jānonāk.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra» un «Kempmayer Media Limited» meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.