Melbārde: Nekas tā nesaved tautiešus kopā kā Dziesmu un deju svētki (22)

Politiķe stāstīja, ka patlaban, veidojot Latvijas simtgades programmu, redzams, ka nekas tā nesaved tautiešus kopā kā Dziesmu un deju svētki, tieši tāpēc svētku organizēšana ir patīkams process. «Svētki ir kultūras šūpulis, kas dažādos vēsturiskos brīžos saliedējis latviešus,» teica Melbārde.

Tāpat ministre norādīja, ka Latvijā vērojama stabila Dziesmu un deju svētku kustības attīstība, turklāt viņa norādīja, ka patlaban būtisks ir valsts pētījumu programmas «Habitus» pētījums par Dziesmu un deju svētku tradīciju.

«Habitus» pārstāve zinātniece Anda Laķe pastāstīja, - kaut arī netrūkst pētījumu par tradīciju, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un revitalizācijas komiteja nolēma, ka nepieciešams izstrādāt kopēju pamatu tradīcijas saglabāšanai un attīstības monitoringam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Dziesmu un deju svētku salīdzinošā kontekstā.

Laķe skaidroja, ka pētījuma pieejas pamatprincips ir skatīt tradīciju tās veselumā, respektīvi pētīt ne tikai svētku, bet arī starpsvētku perioda fenomenu - ko šis posms sniedz svētku tradīcijai. «Pētījumā centāmies noskaidrot, no kā sastāv «tradīcijas koks»,» norādīja Laķe.

Pēc viņas paustā, pētījumu programma arī vērsta uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas politiski administratīvo, ekonomiski finansiālo, kultūras jeb māksliniecisko, sociālo, izglītības un reģionālo aspektu izpēti.

Laķe norādīja, ka visi jūt pasaulē notiekošās pārmaiņas, īpaši vērtību sistēmā, tāpēc viņa aicināja cilvēkus izmantot tradīciju, lai izteiktu savu radošumu. Viņa izteica vēlmi, laisvētku tradīcija ir vieta, kur cilvēki var izteikt savas šaubas par svešām vērtībām.

Jau ziņots, ka šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference «Dziesmu un deju svētki rītdienai», kurā piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pētnieki un svētku kustībā iesaistītie no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.