Smēķēšana publiskās vietās. Vai tu aizrādi pīpmaņiem? (34)

Saskaņā ar aptaujas datiem – 89% atbalsta soda piemērošanu personām, kas apzināti smēķē bērna klātbūtnē. Par efektīvākajiem veidiem, kā globāli samazināt smēķēšanu, aptaujātie uzsver lielāku sodu piemērošanu smēķēšanai publiskās vietās, akcīzes nodokļa celšanu un cigarešu reklamēšanas ierobežošanu.

«Apzinos, ka ar šīs iniciatīvas palīdzību nevar panākt pilnīgu smēķēšanas pārtraukšanu, tāpēc galvenais mērķis ir samazināt «pirmā dūma ievilkšanu» bērnu un jauniešu vidū. Aptauja parāda satraucošu ainu – 37% respondentu pirmo reizi pamēģinājuši smēķēt līdz 15 gadu vecumam. Tas ir moments, kad bērna psihe attīstītās, līdz ar to smēķēšanas reklāmām un mārketinga aktivitātēm ir lielāka ietekme uz viņiem. Esmu pārliecināts, ka gan padarot cigarešu paciņas standartizētas, gan arī globāli ierobežojot mārketinga aktivitātes, jaunās paaudzes vidū smēķētāju skaits saruks,» stāsta iniciatīvas autors Kaspars Vanags.

52% no pētījuma dalībniekiem ir smēķētāji, 32% nesmēķē, bet 16% dzīves laikā ir spējuši atmest šo kaitīgo ieradumu. 40% smēķētāju sākuši pīpēt, jo patīk process, savukārt nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26%) vēlējās iejusties draugu kompānijā. Daļa respondentu atzina, ka smēķēšana palīdz labāk atslēgties stresa situācijās.

40% respondentu smēķētāju statusā jau ir 5 līdz 10 gadus, 37% smēķē ilgāk kā 10 gadus, bet 23% no 1 līdz 5 gadiem. Vairāk kā puse iedzīvotāju (56%) pirmo cigareti pamēģinājuši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, bet 37% mēģinājuši vēl agrāk – no 10 līdz 15 gadu vecumam. 41% dienas laikā izsmēķē aptuveni pusi cigarešu paciņas, 27% mazāk kā pusi paciņas, bet ceturtā daļa izsmēķē vismaz vienu paciņu dienā.

Tāpat vairāk kā ceturtajai daļai aptaujāto (29%) traucē smēķētāji, 27% tas netraucē, bet 44% traucējošais faktors atkarīgs no konkrētās situācijas vai atrašanās vietas. 19% respondentu no sava draugu loka centušies «izmest» smēķētāju, par efektīvākajām metodēm atzīstot smēķētāju ignorēšanu vai neaicināšanu uz kopīgiem pasākumiem.

šeit