/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/29/11101075t1h9dc3.jpg)
Risinot bankas «Citadele» pārdošanu, lēmumu pieņemšanas un izskatīšanas process nebija organizēts tā, lai tiktu pieņemti valstij maksimāli labvēlīgi lēmumi, intervijā Latvijas Radio norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole: Pārdodot «Citadeli», uzmanība netika vērsta uz valstij maksimāli labvēlīgāko lēmumu pieņemšanu (138)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kontrole ir sagatavojusi secinājumus par to, cik veiksmīgi valsts ir pārdevusi banku «Citadele».
Krūmiņa sacīja, ka, veicot izvērtējumu, bijis svarīgi konstatēt problēmas, lai tās nepieļautu citos svarīgos jautājumos nākotnē.
Valsts kontrole secinājusi, ka «Citadeles» pārdošana faktiski pēdējā brīdī liedza nopietni iestāties par valsts interesēm. «Patiesībā Latvijai bija jau lielā mērā jāpieņem tie nosacījumi, ko piedāvāja partneri,» skaidroja Krūmiņa. Banku valsts esot varējusi pārdot par 25-70 miljoniem eiro lielāku summu.
Kā norādīja Krūmiņa, gan šajā, gan visos līdzīgos valstiski nozīmīgos pasākumos būtu jāievēro trīs pamatprincipi. Pirmkārt, ir jābūt daudz kvalitatīvākai atbildīgo institūciju iesaistei lēmumu pieņemšanā un izvērtēšanā, nepļaujoties tikai un vienīgi uz konsultantu viedokli.
Krūmiņa skaidroja, ka, piemēram, «Citadeles» gadījumā par kapitālsabiedrību atbildīgā Privatizācijas aģentūra lielā mērā kalpojusi kā pastkastīte starp konsultanta teikto un Ministru kabinetu, kas jau pieņēma konkrētus lēmumus. Valsts konsultantu pakalpojumiem iztērēja aptuveni 5,5 miljonus eiro.
Valsts kontrole secinājusi, ka šajā gadījumā konsultanta un, piemēram, Latvijas Bankas viedoklis vairākos jautājumos ir atšķīries, vienlaikus nav pieejama analīze, kādēļ vērā ņemts tieši konsultanta, nevis Latvijas Bankas redzējums. «Ir gadījumi, kad konsultantu redzējums ir vajadzīgs, bet nevar to pieņemt viens pret vienu. Tas ir jāanalizē un jāanalizē arī cita informācija,» uzsvēra Krūmiņa.
Neesot arī skaidrs tieši kādēļ bankas pārdošanas darījums tika pārtraukts 2011.gadā, kad cena bijusi labāka. «Šeit, mūsuprāt, nebija tas kvalitatīvais izvērtējums,» teica valsts kontroliere.
Otrs pamatprincips, kas būtu jāievēro, ir atbildības. Privatizācijas aģentūras valdes locekļi faktiski no atbildības «Citadeles» pārdošanas jautājumā tika atbrīvoti, skaidroja Krūmiņa. Savukārt attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Ministru kabinetā, redzams, ka nereti ļoti apjomīgi materiāli valdībā tika iesniegti pēdējā brīdi. Vienlaikus ministrijas no šiem jautājumiem norobežojušās, uzskatot, ka tas ir Privatizācijas aģentūras jautājums.
Trešais pamatprincips, ko Valsts kontrole ieteiktu ievērot, ir uzraudzība, proti, pārliecināties, ka tik tiešām tiek aizstāvētas valsts intereses.
Krūmiņa uzsvēra, ka šādu projektu gadījumā, iespējams, ir jādomā par citu tiesisko regulējumu. «Katrā ziņā šīs mācības pilnīgi noteikti ir jāņem vērā,» noslēdza valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka 2015.gada 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to «Ripplewood» un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas «Citadele» akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.
Bankas akcionāru vidū līdzās «Ripplewood» ir tādi investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē «Baupost Group», kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, «Ripplewood» piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem - 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.