Lietuva paraksta līgumu par «Rail Baltica» finansēšanas nosacījumiem (26)

Viņa norādīja, ka līdz ar šo soli risks Lietuvai atvēlētā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma samazināšanai ir krietni mazināts, taču pavisam novērsts tas neesot.

Rubesa uzsvēra, ka lielāka skaidrība šajā jautājumā būs nākamnedēļ, kad sāksies sarunas starp Lietuvu, «RB Rail» un atbildīgajām ES institūcijām. Vienlaikus viņa pauda pārliecību, ka «Rail Baltica» ir ļoti nozīmīgs visām Baltijas valstīm, tāpēc projekta virzība turpināsies.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) nekavējoties veiks «Ral Baltica» projekta pārskatu, izvērtējot pašreizējo Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas, paziņojis ES Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts.

Kā aģentūru LETA informēja «RB Rail» pārstāve Ilze Rassa, piektdien ģenerāldirektorāts informējis «RB Rail», ka Komisijas ieskatā ir notikusi būtiska kavēšanās ar projekta ieviešanu, īpaši attiecībā uz Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līguma parakstīšanu.

Tas, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija «Lietuvos geležinkeliai» nav parakstījusi Projekta finansēšanas un īstenošanas modeļa līgumu, norāda, ka nav izpildīts priekšnoteikums, lai pieteiktos uz otro Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma saņemšanas kārtu, norādījis ģenerāldirektorāts.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka Lietuvas rīcība, vilcinoties ar «Rail Baltica» tālāko virzību, var apdraudēt visu projektu.

Viņš sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) institūcijas, paziņojot, ka nekavējoties veiks «Rail Baltica» pārskatu, izvērtējot Lietuvas projekta aktivitāšu un finansējuma atlikšanas, samazināšanas, atgūšanas vai izbeigšanas iespējas, visticamāk, rīkojas pareizi.

Pēc ministra teiktā, spēles noteikumi ir vienādi visiem. Latvija un Igaunija savu darbu ir izdarījušas, taču Lietuva turpina kavēties, tādējādi potenciāli apdraudot visu projektu.

Augulis uzsvēra, ka Lietuva netiek galā ar savām iekšējām procedūrām saistībā ar «Rail Baltica» īstenošanas līguma parakstīšanu, kas, iespējams, saistīts arī ar priekšvēlēšanu laiku kaimiņvalstī.

Ministrs norādīja, ka, Lietuvai pazaudējot tai atvēlēto ES finansējumu, šie līdzekļi varētu tikt pārdalīti Latvijai un Igaunijai, kas savas saistības projektā pilda. Vienlaikus gan nevarot izslēgt, ka šādā gadījumā Lietuva varētu «no «Rail Baltica» nolekt vispār», tādējādi radot neskaidrību par visu projekta tālāko nākotni.

Savukārt «RB Rail» akcionāra no Latvijas puses «Eiropas Dzelzceļa līnijas» valdes loceklis un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands aģentūrai LETA atzina, ka brīdinājumi no Eiropas saņemti arī iepriekš, taču šis jau esot «diezgan nopietns signāls».

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka paziņojums pārsvarā attiecas uz Lietuvas aktivitātēm un šai valstij atvēlēto finansējumu. Tiesa gan, tam ir potenciāls atstāt ietekmi uz projektu kopumā.

Merirands skaidroja, ka šādu situāciju risināšana ir «RB Rail» kompetencē, tāpēc nedz SM, nedz «Eiropas Dzelzceļa līnijas» nebūs tieši iesaistītas sarunās ar Eiropas institūcijām par šo jautājumu.

Pēc viņa teiktā, nākamnedēļ pēc «RB Rail» sarunām ar ES institūcijām jau varētu būt saprotamas praktiskās konsekvences Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta paziņojumam.

Kā ziņots, 30.septembris bija termiņš, līdz kuram Baltijas valstu deviņām iestādēm bija jāparaksta līgums par projekta «Rail Baltica» finansēšanas un izpildes nosacījumiem. To parakstījušas visas iesaistītās puses, izņemot «Lietuvos geležinkeliai».

«Lietuvos geležinkeliai» valdes priekšsēdētājs Sauļus Girdausks ierosinājis valdei atbalstīt līguma parakstīšanu, tomēr viņš neprecizēja laiku, kad valde varētu pieņemt lēmumu.

Eiropas sliežu platuma projekts «Rail Baltica» ir līdz šim vērienīgākais transporta infrastruktūras projekts ziemeļaustrumu Eiropā. Tas paredz Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa izbūvi, savienojot vienotā dzelzceļa transporta tīklā Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. «Rail Baltica» dzelzceļa tīklam jākļūst par izšķirošo posmu Baltijas jūras Ziemeļu transporta koridorā, nodrošinot reģiona ciešāku ekonomisko un administratīvo sadarbību ar pārējām Eiropas valstīm.