Rubesa: Somija gatava iesaistīties «Rail Baltica», ja Baltijas valstis projektu «uzliks uz kājām» (80)

Viņa stāstīja, ka Somija ir ļoti ieinteresēta šajā projektā, tostarp ņemot vērā kravu pārvadājumu iespējas pa plānoto infrastruktūru. Tas gan neesot nākamo mēnešu jautājums, taču drīzā nākotnē varētu sākties sarunas ar Somiju, ja Baltijas valstis spēs projektu «uzlikt uz kājām».

Pēc viņas teiktā, Somija apsver iespēju izbūvēt savienojumu ar Zviedriju, kas savukārt nozīmētu, ka Baltijas valstis pa dzelzceļu varētu tikt savienotas arī ar Skandināvijas valstīm.

Vairākiem deputātiem sēdē bija jautājumi par projekta ekonomisko pamatotību, investīcijām tautsaimniecībā, nepieciešamo valsts līdzfinansējumu, kā arī infrastruktūras uzturēšanu pēc tās izbūves.

Rubesa atzina, ka patlaban uz šiem jautājumiem konkrētas atbildes sniegt nevar, jo projekta izmaksu-ieguvumu analīzi plānots pabeigt nākamgad.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka jau patlaban ir pietiekami liela interese par kravu pārvadājumiem pa šo infrastruktūru gan no Somijas, gan viena no lielākajiem Polijas loģistikas uzņēmumiem puses. Savukārt potenciālo pasažieru pārvadājumu apmēru ir sarežģīti aplēst, ņemot vērā, ka šāda savienojuma agrāk nav bijis.

Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) sēdē vērsa uzmanību un kritisko situāciju tranzīta sektorā ne tikai Latvijā, bet arī reģionā kopumā, tāpēc jauni savienojumi ir nepieciešami.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka vienošanās par dzelzceļa «Rail Baltica» projekta finansēšanas un izpildes nosacījumu līgumu ir panākta un šodien trijās Baltijas valstu galvaspilsētās tas tiek parakstīts.

Šogad 7.septembrī «RB Rail» padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojās par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta «Rail Baltica» realizēšanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trijās grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.

Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar «RB Rail» centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga «RB Rail» un kas tiek veikti pēc «RB Rail» izstrādātiem iepirkuma principiem.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.

Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par «Rail Baltica» darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī «RB Rail» valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.