Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Okupācijas muzeja izstādi «Pēc mums vēl ilgi zeme skums» varēs aplūkot līdz oktobra vidum (4)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijas Okupācijas muzeja izstādi «Pēc mums vēl ilgi zeme skums», kas atrodas bijušās čekas ēkas pagalmā Rīgā, Brīvības ielā 61, būs apskatāma līdz 16.oktobrim, bet pēc tam izstāde tiks slēgta un demontēta, informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda.

Izstāde vēsta par 1941.gada jūnija beigās bez tiesas nogalinātajiem cilvēkiem Rīgas Centrālcietumā.

Izstāde «Pēc mums vēl ilgi zeme skums» tika sagatavota, lai sabiedrībai atgādinātu par notikumiem pirms 75 gadiem, kad, sekojot padomju okupācijas varas komunistiskajai ideoloģijai, Rīgas Centrālcietumā tika nošauti 99 Latvijas iedzīvotāji, kurus bēgošā padomju vara uzskatīja par ienaidniekiem. Lai gan šis notikums bija tautā zināms, vēsturnieku pētījumu par to faktiski nebija. Pēdējo divu gadu laikā vēsturniece Inese Dreimane noskaidroja upuru vārdus un viņu piemiņai izveidoja izstādi.

Izstāde arī ir palīdzējusi faktu izzināšanā, jo vēsturniece no apmeklētājiem ir saņēmusi līdz šim nezināmu informāciju.

Noziegums notika 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam, bet tā baisās sekas atklājās pēc padomju varas bēgšanas - 1.jūlijā, kad Rīgu pārņēma vācu karaspēks. Atrokot bedres, tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem turpmākā gada laikā atpazina 69. Viena vīrieša mirstīgās atliekas tika atrastas vēlāk, nevis 1.jūlijā.

Pētot jauniegūtus un vēlreiz pārskatot jau zināmus dokumentus, Dreimanei izdevās iegūt ziņas par lielāko daļu bojāgājušo.

Nogalināto vidū bija 79 latvieši, septiņi krievi, seši ebreji, četri vācieši, viens polis un viens norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma neprecīzi uzrakstīta vārda un uzvārda dēļ.

Strazda stāstīja, ka izstādes darbības laikā ir nākušas klāt ziņas par nošautā Edgara Jansona dzīvi un iegūtas divas viņa fotogrāfijas. Vēsturniece ir saņēmusi arī norādes, kur meklēt vēl citu nogalināto fotogrāfijas. Vairākas ģimenes guva skaidrību par savu nošauto, bet Centrālcietumā neatrasto radinieku bojāejas apstākļiem. Vēsturniece varēja izskaidrot, ka pēdējie čekā veiktie nāvessodi 1941.gada 22.jūnijā nebija tas pats notikums, kas cilvēku apšaušana Rīgas Centrālcietumā. Šie upuri ir apglabāti citur.

Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam mēdz dēvēt par «Baigo gadu». Šī viena gada laikā komunistiskā režīma represīvā iestāde - čeka - arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja - 400. Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941.gadā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu