/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/29/11096767t1h935b.jpg)
Poļu mākslas filma, kas piektdien parādījās uz ekrāniem, atdzīvinājusi sazvērestības teorijas, kas 2010.gada aviokatastrofā, kurā līdz ar 95 citiem upuriem gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, vaino Krieviju.
Poļu filma Smoļenskas katastrofā vaino Krieviju (171)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan režisors Antonijs Krauze uzsver, ka kinolente «Smolensk» ir mākslas filma, tajā izmantotais faktu un literārās fantāzijas sajaukums, rada skatītājos pārliecību, ka traģiskā aviokatastrofa nav bijusi nejaušība.
Nelaiķa prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis, kas vada pie varas esošo konservatīvo partiju «Likums un taisnīgums» (PiS) sen paudis pārliecību, ka liktenīgā katastrofa bijusi sazvērestības rezultāts, lai gan poļu un krievu oficiālās izmeklēšanas secinājušas, ka tā bijusi nelaimes gadījums.
Poļu izmeklēšanas komisija, kuru izveidoja iepriekšējā, tagad opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas (PO) kontrolētā valdība, secināja, ka katastrofas cēloņi bija pilotu kļūda, biezā migla un vājais krievu aviācijas dispečeru darbs.
Tomēr aizdomu gaisotni traucē mazināt fakts, ka Krievija joprojām nav Polijai atdevusi katastrofā iznīcinātās lidmašīnas atlūzas.
Vairums no upuriem, kas gāja bojā 2010.gada 10.aprīļa katastrofā, bija augstākās Polijas amatpersonas, tostarp Polijas armijas štāba priekšnieks un Centrālās bankas prezidents, kas devās uz piemiņas ceremoniju Krievijā, lai godinātu tos poļu virsniekus, kurus 1940.gadā Katiņas mežos noslepkavoja boļševistiskās Padomu Savienības asiņainais režīms.
Pēc PiS nākšanas pie varas tika izveidota jauna katastrofas izmeklēšanas komisija, un tās priekšsēdētājs Vaclavs Berčinskis paziņojis, ka lidmašīna eksplodējusi, vēl atrodoties gaisā.
Līdzīga versija izspēlēta arī jaunajā filmā, kurā izmantoti arī dokumentālie kadri, kas ataino toreizējā Polijas premjerministra Donalda Tuska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos katastrofas vietā neilgi pēc traģēdijas.
Šie kadri sen kalpojuši par ierosinājumu daudziem sazvērestības teoriju cienītājiem.
Vienā no epizodēm Smoļenskas aerodroma dispečeri saņem noslēpumainu pavēli likt Kačiņska lidmašīnai samazināt augstumu līdz 50 metriem, lai gan tai vajadzētu lidot 100 metru augstumā.
Filmā redzama arī Leha Kačiņska 2008.gada vizīte Tbilisi, kurā viņš pauž atbalstu Gruzijai, kas pakļauta Krievijas militārajam uzbrukumam. Tas rosina domas, ka Smoļenskas notikumi varētu būt bijusi Kremļa atriebība par Maskavai netīkamo Varšavas politiku.