/nginx/o/2018/07/29/11096659t1h59f6.jpg)
Sestdien, 10.septembrī Rīgu pārņem mūsdienu kultūras forums «Baltā nakts». Kā ik gadu septembra sākumā, arī šogad Rīgas iedzīvotāji un viesi ir laipni aicināti iepazīt aktualitātes, kas notiek laikmetīgās mākslas un kultūras dzīvē Latvijā un starptautiskā līmenī.
«Tēlniecības Kvadriennāle Rīga» (TKR) ir starptautisks laikmetīgās mākslas festivāls, kas norisinās Rīgā kopš 1972. gada un koncentrējas uz tēlniecību kā festivāla centrālo mediju. Festivāla uzmanības fokusā šogad ir konservatīvisma un liberālisma fenomens, kas īpaši aktualizējies, pateicoties spraigajiem notikumiem globālajā telpā. Ar izstādēm Vāgnera zālē un Rīgas pilsētvidē un izglītojošu lekciju programmu festivāls meklēs atbildes uz jautājumu, ko īsti šodien nozīmē Būt labam?
Kur un cikos?
Festivāls «Tēlniecības Kvadriennāle Rīga» piedāvā apskatīt vairāk kā 20 Eiropas mākslinieku darbus, kas apdzīvos grezno Vāgnera zāli un Rīgas pilsētvidi. Apmeklētājus pārsteigs vairāki tēlniecības objekti pilsētvidē, tostarp krievu mākslinieka Denisa Prasolova (Denis Prasolov) lielformāta skulptūra Kronvalda parkā, kas stāsta par cilvēces sasniegumiem kosmosa izpētē. Zviedru mākslinieces Hannas Stāles (Hanna Stahle) futūristiskā instalācija atradīsies Vecrīgā, bet beļģu mākslinieka Olivjē Gutalsa (Olivier Goethal) aicinājums pieņemt pārmaiņas un pazīstamās somu mākslinieces Kārinas Kaikonenas (Kaarina Kaikkonen) tekstila instalācija – Zirgu ielā.
Tēlniecības objekti:
19.00–1.00
Durvis apmeklētajiem vērs festivāla centrālā izstāde «Būt labam», kas šogad apdzīvo ikdienā slēgto Vāgnera zāli Vecrīgā. Vēsturiskās ēkas trīs stāvos mājvietu raduši raduši tādu mākslinieku darbi kā Kaspars Millers (Kaspar Müller, Šveice/Vācija), Kamilla Gužona (Camille Goujon, Francija), Nikita Kadans (Nikita Kadan, Ukraina), Signe Juhannesena (Signe Johannessen, Zviedrija), Ronijs Fābers Dāls (Ronny Faber Dahl, Norvēģija), Markuss Kore (Markus Kåhre, Somija), Jakobs Jesens (Jacob Jessen, Dānija), Olafs Bžeskis (Olaf Brzeski, Polija), Gundega Evelone (Latvija), Ieva Saulīte (Latvija), Johaness Sere (Johannes Säre, Igaunija), Jozs Laivis (Juozas Laivys, Lietuva), Žilvins Landzbergs (Žilvinas Landzbergas, Lietuva), Nele Mellere un Florians Dēgs (Nele Möller, Florian Deeg, Vācija), Kirils Tulins (Kirill Tulin).
Festivāla centrālajā norises vietā būs iespējams apskatīt ne vien «Survival Kit 8» izstādi «Sabiedrības akupunktūra», kas pulcē vairāk kā 30 Latvijas un ārvalstu māksliniekus, bet arī Baltajai naktij īpaši sagatavotas mūzikas un mākslas performances. Vakara sākumā gaidāms austrumu mūzikas koncerts ar irākiešu mūziķi Hamidrezu Rahbaralamu, bet tam sekos multimediāla performance «Atbrīvo savus iekšējos delfīnus» Vivienas Grifinas, Kaspara Groševa un Kīena Makona izpildījumā, kā arī Stirmira Erna Gudmundsona soloperformance «Ko es daru ar savu dzīvi?».
Kur un cikos?
Programma K. K. fon Stricka villā:
Aicinātie mākslinieki pievēršas tādām tēmām kā meditācija, ezotērika, alternatīvā medicīna un citām, pārjautājot, vai šīs rietumu pasauli iekarojušās prakses ir mūsdienu patvērums no realitātes, iekšēja nepieciešamība vai patēriņa prece? Izstādi papildina izglītojoša programma dažāda vecuma bērniem un pusaudžiem, kas ietver uzdevumus, spēles un darba lapas.
Austrumu mūzikas koncerts ar irākiešu mūziķi Hamidrezu Rahbaralamu, kam sekos divas laikmetīgās mākslas performances.
Stirmira Erna Gudmundsona soloperformancē «KO ES DARU AR SAVU DZĪVI?» tiks jaukta rietumu medicīna ar austrumu tradīcijām. Mākslinieks atzīst, ka viņam ļoti tuvs ir absurds, taču viņa gadījumā tā nav aizraušanās un apsēstība ar smieklīgo, nesakarīgo vai dīvaino, bet gan maiga un gādīga attieksme. Viņš rūpējas par absurdu, palīdz tam attīstīties un ieņemt vietu līdzās jebkam citam – kur tas var kļūt gan par visnepatīkamāko kaimiņu, gan labāko draugu.
Tam sekos starptautiskais trio, kurā tiksies Kaspars Groševs ar diviem īru māksliniekiem – Vivienu Grifinu un Kīenu Makonu, radot multimediālu dzejas, video un eksperimentālās mūzikas priekšnesumu «Atbrīvo savus iekšējos delfīnus», kas pēta cilvēka iekšējā pārdzīvojuma attiecības ar ārpasauli.
Otrā festivāla norises vietā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā būs apskatāma izstāde «Īss ieskats Damagomi grupas vēsturē», ko plkst. 19.00 atklās projekta autors Floriss Šēnfelds ar nelielu priekšlasījumu par izstādē apskatītajām tēmām. Līdz pusnaktij apmeklētāji varēs iepazīties ar muzeja pamatekspozīcijas sadaļu, kas apskata medicīnas pirmsākumus.
«Damagomi projekts» stāsta par Damagomi grupu, kas darbojusies Ziemeļkalifornijā pagājušā gadsimta 20.–70. gados, mēģinot atrast alternatīvas saziņas formas ar dabas pasauli. Projektā tiek apvienotas dokumentālas liecības (video, foto, teksti, priekšmeti) ar notikumu inscenējumiem, safabricējumiem un viltus artefaktiem. Šajā ekspozīcijā līdzās Damagomi arhīva materiāliem izstādē tiks eksponēti Medicīnas muzeja krājuma priekšmeti.
Festivālā «Survival Kit 8» piedalās Miķelis Fišers (LV), Kaspars Groševs (LV), Atis Jākobsons (LV), Ieva Kraule (LV), Kate Krolle (LV), Linards Kulless (LV), Katrīna Neiburga (LV), Žanis Valdheims (LV), Artūrs Virtmanis (LV), Reinis Virtmanis (LV), Valentina Desideri (NL), Gabríela Friðriksdóttir (IS), Chiara Fumai (IT), Goldin+Senneby (SE), Vivienne Griffin (IRL/UK), Styrmir Örn Guðmundsson (IS), Paul Philipp Heinze (DE), J&K (DE/DK), Marte Johnslien (NO), Myriam Lefkowitz (FR), Géraldine Longueville (FR), Marcos Lutyens (USA), Cian McConn (IRL), Christoph Mühlau (DE), Lea Porsager (DK), Katarzyna Przezwańska (PL), Floris Schönfeld (USA/NL), Melissa Steckbauer (USA), Magda Tothova (SK), Suse Wächter (DE).
Latviešu dzejnieku diskotēka fonda «Mākslai vajag telpu» Vasaras mājā Kalnciema ielā. Ilmāra Blumberga mākslas darbu projekcijas nekur iepriekš nepublicēta dzeja autoru izpildījumā un viņu pašu izvēlēta mūzika vienā veselā audiovizuālā kompozīcijā izcila mākslinieka piemiņai.
Kur un cikos?
Piedalās:
Ilmārs Šlāpins, Henriks Eliass Zēgners, Agnese Krivade, Toms Treibergs, Madara Gruntmane, Aivars Madris, Artis Ostups, Raimonds Ķirķis, Marija Meļķe un Edvards Kuks ar savām versijām par Ilmāru Blumbergu.
Jēdziens «metamorfozes» apzīmē neparastas pārvērtības, kas norisinās dabā, augiem un dzīvniekiem pārtopot jaunā veidolā. Kukaiņa pārvēršanās taurenī ir viens no plašāk zināmajiem piemēriem. Attīstība ir metamorfožu dzinējspēks, daudzveidība – rezultāts. Pārvērtību ideja iesakņojusies arī mākslā, piemēram, Ovīdija dzejas ciklā, Franča Kafkas stāstos vai Filipa Glāsa klavierdarbos. Iedvesmojoties no dabas procesiem un metamorfozes idejas adeptiem mākslā, «Baltās nakts» inscenējums Ziemeļblāzmā būs kā multimediāls piedzīvojums, kurā apvienota mūzika, deja un vizuālā māksla.
Kur un cikos?
Programma:
Piedalās muzikālā grupa «Sigma», scenogrāfe Ieva Kauliņa un laikmetīgās dejas kompānija «ĀRĀ» Olgas Žitluhinas vadībā.
Piedalās muzikālā grupa «Sigma», scenogrāfe Ieva Kauliņa un laikmetīgās dejas kompānija «ĀRĀ» Olgas Žitluhinas vadībā.
Šogad aprit 400 gadi kopš izcilā angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra nāves. «Baltā nakts» sadarbībā ar Britu Padomi Latvijā sniedz iespēju skatīt filmu «Silent Shakespeare» (1899–1910). Filma ir 7 mēmo kino fragmentu kopums, kurā akcentētas aktiermākslas iespējas, žesti un mīmika. Filmā apvienoti fragmenti no izrāžu ekranizācijām «Karalis Līrs» (1910), «Sapnis vasaras naktī» (1909), «Venēcijas tirgotājs» (1910) un visu laiku pirmās filmas, kas uzņemta pēc Šekspīra lugas motīviem - «Karalis Džons» (1899).
Miegs ir būtiska cilvēka veselības sastāvdaļa, pat dzīvības nepieciešamība. Cilvēks guļot atjaunojas, gūst jaunu enerģiju un spēku, lai nākamajā dienā varētu atkal pilnvērtīgi un radoši darboties, īstenojot savas ikdienas gaitas.
Kur un cikos?
Spīķeru laukumā apmeklētājiem tiks piedāvāta neaizmirstama un iespaidīga audiovizuāla performance, interpretējot divus dabīgus cilvēka organisma stāvokļus – miegu un nomodu caur prāta prizmu. Uz četriem laukumā izvietotiem lielformāta ekrāniem caur mākslinieka vizuālizācijām tiks izveidotas audiovizuālas projekcijas par tēmu – kas notiek cilvēka galvā, kad tas ir iemidzis, pretstatā tam, ko tas redz, par ko domā, ko savā prātā vizualizē, kad ir nomodā, abstrakcionisms pretēji reālismam.
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja sajust un piedzīvot neiedomājamo prāta pasauli un neskaitāmi daudzās domas, objektus, tēlus, fantāzijas u. c. lietas, kuras ik dienu nodarbina mūs gan nomodā, gan miegā. Jebkurš apmeklētājs varēs nostāties «prāta spēļu centrā» un vērot dažādās prāta izpausmes, kuras dažādi, taču norisinās ikvienā prātā.
Audiovizuālās performances «Prāta spēles» centrs, kurā krustosies miega un nomoda vizualizācijas, metaforiski sasauksies arī ar «Baltās nakts» galveno domu un ideju – nomoda stāvokli, kurā ceļinieku prātus pārņem radošs un auglīgs bezmiegs. Viena nakts, kurā omulīga miega vietā izvēlamies radoši piesātinātu nomodu.
Vizuālās projekcijas uz četriem lielformāta ekrāniem tiks papildinātas ar atbilstoši piemeklētu mūziku, tādējādi mūzikai rezonējot ar vizuālo materiālu, ļaujot apmeklētājiem pilnībā izbaudīt skaņas un vizuālo performanci.
Šoreiz teātris arī paliks teātris – visās tā izpausmēs.
Kur un cikos?
Nacionālais teātris piedāvā «Baltās nakts» ietvaros apmeklētājiem iziet īpaši veidotu labirintu, kurš vedīs cauri visam teātrim – foajē, kafejnīcai, darbinieku ejām, aizskatuvei, kāpņutelpām, metāla ceham, magazīnām, LMT Jaunajai zālei un citām ejām, kurās uz vairāk nekā 30 dažāda izmēra ekrāniem būs iespēja ielūkoties visās Latvija Nacionālā teātra izrādēs – gan repertuārā esošajās, gan arhīvos noglabātajās. Pašu aktieru klātbūtnē izbaudīt kādu fragmentu no izrādēm neierastā vidē, it kā caur atslēgas caurumu vai gluži otrādi – pavisam blakus.
Labirints arī vistiešākajā nozīmē būs labirints.
Tevi ieskauj šauras ejas, gar sāniem ir tikai sienas un, vien veroties augšup, tu nokļūsi no vienas izrādes pie nākamās. No viena pagrieziena pie nākamā. Vai reizēm varēs tikai dzirdēt, ka aiz labirinta sienas citā pusē notiek izrāde. Apmaldīties gan šoreiz varēs tikai izrādēs – ne pašā labirintā.
«All inclusive» – viss iekļauts vienā – visas izrādes vienā teātrī, vienā labirintā, vienā naktī.
Kinoteātrī «Splendid Palace» skatāmas starptautiski atpazīstamas dokumentālās filmas, kuras vieno stāsti par māksliniekiem un uzdrīkstēšanos, leģendāri notikumi mākslas pasaulē, nebeidzams radošais process un cilvēki tajā.
Kur un cikos?
Filmas tiek demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.
Seansu sākumi plkst. 17.00, 19.00, 21.00, 23.00
Programma:
17.00 «Ai Veivei: Nekad nenožēlo»
Alisones Kleimanes augsti novērtētā filma «Ai Veivei: Nekad nenožēlo» stāsta par pazīstamo ķīniešu mākslinieku un sociālo aktīvistu Ai Veivei, kurš pēdējos gados guvis plašu atzinību ar saviem mākslas projektiem, kas manifestē politisko kritiku un provocē. Kleimanes veidotais mākslinieka portrets sniedz niansētu ieskatu mūsdienu Ķīnas ikdienā un iepazīstina ar vienu no šīs mums tik eksotiskās valsts uzticamākajiem pilsoņiem. Filma ieguvusi Sandensas filmu festivāla īpašo žūrijas balvu.
19.00 «Vīrs uz virves»
1974. gada 7. augustā franču akrobāts Filips Petī paveica to, ko vairs nekad neviens nevarēs atkārtot – pa novilktu trosi pārgāja pāri nu jau neeksistējošiem Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņiem Ņujorkā. Izmantojot arhīva materiālus, aculiecinieku intervijas un inscenējumus, filma rekonstruē šo vēsturisko notikumu un, svarīgākais, mēģina atbildēt uz jautājumu – kādēļ šis pārgalvīgais triks bija vajadzīgs?
21.00 «Izeja caur dāvanu veikalu»
Benksijs (Banksy) ir slavens un noslēpumains grafiti mākslinieks no Londonas, kura identitāti nevienam tā arī nav izdevies atklāt. Kad kāds ekscentrisks francūzis sev par mērķi izvirzīja satikties ar mākslinieku un intervēt šo slavenību, viņš vēl nenojauta, ka Benksijam ir pašam savi plāni attiecībā uz šo interviju. Filmā redzami spilgtākie mūsdienu grafiti mākslinieki – pats Benksijs, Šepards Feirijs (Shephard Fairey), Invader un daudzi citi šī laikmetīgās kultūras virziena pamatlicēji.
23.00 «Marina Abramoviča. Mākslinieka Klātbūtnē»
Pilnmetrāžas dokumentālā filma seko serbiešu mākslinieces ikdienai, iespējams, svarīgākajā dzīves posmā, kad viņa gatavojas savas izstādes atklāšanai Ņujorkas slavenajā Modernās mākslas muzejā MoMA (Museum of Modern Art). Ikviens mākslinieks sapņo izstādīt šeit savus darbus, tas ir satraucošs notikums, kas Marinai nozīmē daudz, daudz vairāk – tā ir iespēja beidzot atbildēt uz jautājumu «Kas ir māksla?» un kas ir cilvēks aiz tās ...
«Videogrāfija XI – Space Textures» ir kā idejisks turpinājums iepriekšējo gadu Baltās nakts pasākumam «Videogrāfija». Šis projekts ir radīts, lai paplašinātu apmeklētāju redzesloku, sniedzot unikālu multimediālu kultūras baudīšanas pieredzi, kas sakņojas laikmetīgajā mākslā, multimediju projekcijās un eksperimentālajā mūzikā.
Kur un cikos?
Programmā – Kate Carr (Lielbritānija/Austrālija), Simon Whetham (Lielbritānija), Solo Operator (Krievija), Patrick McGinley (ASV/Igaunija), Bred Blondie un apvienība «Bērnu rīts».
Programmu ievadīs eksperimentālo īsfilmu programma, kas veidota sadarbībā ar Vācijas dzejas filmu festivālu «Zebra».
Programmas dalībnieki:
Simon Whetham jau vairāk nekā desmit gadus darbojas kā performanču un instalāciju mākslinieks, kurš savu darbu pamatā izmanto brīvdabā ierakstītus skaņu ierakstus. Dabas skaņas tiek fiksētas, izmantojot visdažādākās metodes un paņēmienus, lai maksimāli estētiski dokumentētu apkārtējās vides, objektu, parādību skaņas maģiju. Savus darbus izdevis ar izdevniecību atbalstu Amerikā, Francijā, Portugālē, iedvesmojies no dabas Islandē, Dienvidkorejā, Japānā, Malaizijā, sadarbojies ar neskaitāmiem mūziķiem, performanču māksliniekiem, gleznotājiem, multimediju speciālistiem un dejotājiem.
Kate Carr meklē skaņas, vietas un emocionalitātes mijiedarbi. Skaņu ieraksti izdoti ASV, Ungārijā, Francijā, Austrālijā, Lielbritānijā, savukārt Sidnejas, Ņujorkas, Londonas un Vašingtonas mākslas galerijās ir bijis iespējams vērot mākslinieces instalāciju priekšnesumus un performances.
Solo Operator – Aleksandra Serečenko (Alexander Serechenko) projekts – multiinstrumentāla improvizācija vienas personas izpildījumā. Dzīvās mūzikas ieraksti, elektroniskais saksofons, bungas un algoritmu radītas kompozīcijas. Saksofons ir galvenais iedvesmas avots, ko papildina elektroniski radīti skaņu ritmi, tiek izmantota skaņas stiepšana, atkārtošana un kropļošana.
Patrick McGinley (Murmer) – Amerikā dzimis igauņu skaņu mākslinieks. Mākslas darbus, performances, instalācijas veido uz lauka ierakstu pamata. Savā radošās darbības laikā ir ieskaņojis plašu kolekciju ar unikāliem brīvdabas skaņu ierakstiem. Kopš 2002. gada veido lauka ierakstu skaņu pārraidi vairākām radio programmām. Regulāri vada prezentācijas, meistardarbnīcas, izrādes, kurās strādā ar skaņu un telpas mijiedarbību.
Bred Blondie - «Musique Concrete» skaņas mākslinieks, Dj un mūzikas izdevniecības «Kotä Records» vadītājs.
Bērnu rīts ir skaņu mākslas kolektīvs, kuru 2007. gadā Rīgā izveidojusi arhitektu- domubiedru grupa. BR pulcē no aizspriedumiem brīvus cilvēkus, kas ir atvērti sadarbībai un jauniem meklējumiem skaņas, telpas un komunikācijas laukos.
Starptautiskā dzejas filmu festivāla «Zebra» labāko filmu izlase.
Videodzeja ir jauns veids, kā paplašināt skatījumu uz literatūras pasauli un iepazīt dzejas maģiju mūsdienīgā veidā. Festivāls «Zebra» ir pirmā starptautiskā platforma darbiem, kuros ir apvienota dzeja ar kustīgajām bildēm jeb videodzeja. Tā ir platforma dzejniekiem, filmu veidotājiem, literatūras entuziastiem un baudītājiem radošu ideju radīšanai, informācijas apmaiņai. Ik reizi šis festivāls piedāvā vidi šī filmu žanra attīstībai – labāko filmu programmas, dzejas lasījumus, izstādes, izrādes, seminārus, īpašu programmu bērniem. «Zebra» notiek reizi divos gados, arī šogad no 27. līdz 30. oktobrim Minhenē un Berlīnē varēs vērot jaunākos video dzejas darbus no visas pasaules, savukārt «Baltās nakts» ietvaros varēs vērot aizvadītā festivāla labākos un balvām nominētos darbus.
Pirmoreiz Latvijā Starptautiskā dzejas filmu festivāla «Zebra» filmu programmu varēs skatīties sadarbībā ar «Dzejas dienas 2016».
Pasākumā «Atrodies Waldschlosschen» būs iespēja apmeklēt padomju laika bunkuru, kā arī baudīt skaņu priekšnesumus skaņu mākslas kolektīva «Bērnu rīts» izpildījumā. Pirmo reizi dzirdēt Riharda Bražinska un Raita Upena «Aldara» vēsturei veltīto audio darbu «Waldschlosschen». Piedalīties skaņu un instrumentu darbnīcā visai ģimenei ar Nilu Īli, kā arī apskatīt «Aldara alus darbnīcas» ekspozīciju un alus someljē vadībā doties aizraujošās ekskursijās pa vēsturisko alus darītavu. Un, protams, baudīt gan dažādus craft alus, gan limonādi.
Kur un cikos?
Programma:
Bunkurs ir būvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados rūpnīcas «Aldaris» darbinieku vajadzībām atomkara gadījumā. Šeit līdz mūsdienām ir saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums: autonoma ventilācijas sistēma, kanalizācija, pirmās palīdzības stūrītis, kā arī neiztrūkstoši šādām situācijām paredzēti priekšmeti – gāzmaskas, segas, guļvietas un, protams, plāni un situāciju atspoguļojums planšetēs pie sienas.
«Aldara alus darbnīca» ir modernākais alus muzejs Baltijas valstīs un pirmais Latvijā, kas 2015. gadā atklāts vēsturiskajā «Aldaris» alus darītavā.
Audio darbs «Waldschlosschen» iznāks Beļģijas neatkarīgajā izdevniecībā «Unfathomless» šī gada septembrī. Tas ir vēsturisks vēstījums par «Aldara alus darītavu», kas pirmo reizi tiks atskaņots šī gada «Baltās nakts» pasākumā «Aldara alus darbnīca».
Rihards Bražinskis un Raitis Upens ir filozofijas studiju biedri, kuri ik pa laikam nāk klajā ar kādu neatkarīgu eksperimentālās mūzikas projektu.
«Bērnu rīts» ir skaņu mākslas kolektīvs, kuru 2007. gadā Rīgā izveidojusi arhitektu–domubiedru grupa, tas pulcē no aizspriedumiem brīvus cilvēkus, kas ir atvērti sadarbībai un jauniem meklējumiem skaņas, telpas un komunikācijas laukos.
Mākonis jeb oriģinālajā nosaukumā "Cloud" ir interaktīva instalācija, kuru veido 6000 spožas kvēlspuldzes. Tās autori ir mākslinieki no Kanādas Keitlinda Brauna un Veins Gerets (Caitlind r. c. Brown & Wayne Garrett).
Kur un cikos?
Instalācijā ir izmantotas sadzīves gaismas spuldzes un slēdži, kurus iedarbina, kā slēdzi izmantojot auklas. Izstādes laikā vērotāji mijiedarbojas ar instalāciju, darbojoties gan kolektīvā harmonijā, gan individuālā haosā, lai atdzīvinātu un iedegtu instalāciju. "Cloud" ir vienkārša, spoža un rotaļīga instalācija, kas radīta kā ikona cerībai un optimismam. To raksturo uz augšu vērstas smaidošas cilvēku sejas, mirdzošas acis un sajūta, ka visi kopā mēs radām vairāk nekā katra atsevišķu darbību summa.
Instalācija pēc „Baltās nakts” būs apskatāma līdz 13. septembrim no plkst. 20.00 līdz 00.00.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)