Baltijas valstis vienojas par «Rail Baltica» īstenošanai nepieciešamo iepirkumu modeli (42)

Kā aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā, šodienas padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padome sēdēs laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar «RB Rail» centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma tajos, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga «RB Rail» un kas tiek veikti pēc «RB Rail» izstrādātiem iepirkuma principiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pauž pārliecību, ka Latvija līdz šim ir bijusi teicamniece «Rail Baltica» realizēšanā. »«Rail Baltica» īstenošana būs jauna un vērtīga pieredze, jo līdz šim līdzīgas kopdarbības nav bijis, tāpēc arī sākums nav viegls. Uzskatu, ka visas trīs valstis ir ieinteresētas saņemt un investēt finansējumu savas valsts nākotnē, izaugsmē un attīstībā. Šis nenoliedzami ir izaicinājums, bet vienlaikus arī milzu iespēja,» uzsver ministrs.

Baltijas valstis vienojušās, ka visi iepirkumi tiks dalīti trīs grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īsteno kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.

Tikšanās laikā apstiprināts, ka «RB Rail» būs centrālais publisko iepirkumu pārvaldītājs jomās, kas saistītas ar kopēju projekta standartu izstrādi, izpētes darbu veikšanu projekta vajadzībām, kā arī mārketingu un biznesa attīstību, kas ir pamats turpmākiem lēmumiem par «Rail Baltica» dzelzceļa projektēšanu un būvniecību.

Ar mērķi maksimizēt mēroga ekonomijas potenciālu un nodrošinātu optimālu dzelzceļa savietojamību, tika nolemts organizēt konsolidētus iepirkumus, kurus izsludina un līgumiski apstiprina «RB Rail», bet nacionāla līmeņa ieviesējorganizācijas tiks pārstāvētas iepirkumu komisijās.

Iepirkumus, kas paredz dzelzceļa konstrukciju, pasažieru vai kravu termināļu vai līdzīgu infrastruktūras objektu būvniecību galvenajās stacijās īstenos nacionālās ieviesējorganizācijas ar kopuzņēmuma līdzdalību iepirkumu komisijās.

Ar mērķi nodrošināt kvalitātes un atbilstības kontroli «RB Rail» īstenos tehniskos, finanšu un juridiskos auditus, kā arī veiks vietējo objektu apsekojumus, tāpat tā pieprasīs un saņems visu šim nolūkam nepieciešamo projekta informāciju un dokumentāciju.

Visiem iepirkumiem būs vienots standarts un tie sekos noteiktām vadlīnijām, kuras izdos «RB Rail» kopā ar vienotām iepirkumu dokumentācijas veidlapām un minimālajām prasībām piegādātāju kvalifikācijai.

Uzraudzības Padome šodien arī vienojās parakstīt Vienošanos par projekta finansēšanas un izpildes modeli «Rail Baltica» projekta īstenošanai līdz šāgada 30.septembrim.

Tāpat tikšanās laikā Padome vienojās viena mēneša laikā uzsākt profesionālu valdes locekļu personāla atlases procesu Baltijā.

Iepriekš vēstīts, ka EP Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdinājis, ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.

Intervijā portālam «15min.lt» viņš pauda neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» starpniecību.

Pēc Krāmera iepriekš teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacīja.

Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par «Rail Baltica» darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums «RBRail». Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.

Domstarpības raisījis arī jautājums par «RB Rail» valdes locekļu iecelšanu.

Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par «RB rail» pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādīja, ka Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) pārmetumi Lietuvai par kavēšanos viest skaidrību «Rail Baltica» projekta tālākajā virzībā ir pamatoti.

Premjerministrs teica, ka saistībā ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu no Lietuvas 7.septembrī tiek gaidīta informācija par ieceres tālāko virzību. Viņš arī uzsvēra, ka šo jautājumu pārrunājuši Baltijas valstu valdību vadītāji.