Ārstēšanai parasti pielieto gan medikamentozo, gan fizikālo terapiju. Taču vispirms, lai ierobežotu deformācijas attīstību, atvieglotu sāpes un nodrošinātu pēdām veselīgu vidi, jāsāk ar piemērotu pēdas ortožu nēsāšanu (miera atvilcējortozes un ortopēdiskās zolītes).
Ja ir nepieciešams, veic operāciju, taču par to jāsāk domāt tad, kad parādās sāpes un konservatīvās ārstēšanas metodes nepalīdz. Šādos gadījumos parasti nepieciešama traumatologa – ortopēda palīdzība.
Stājas, gaitas traucējumi
Gaitas traucējumi: tie var būt gan iedzimti, gan iegūti, un tie visbiežāk rodas, ja ir izmaiņas balsta sistēmā – kaulos, locītavās, kā arī muskuļos, cīpslās un citos saistaudos. Tā var būt plakanā pēda, sekas pēc pēdu traumām, iepriekš aprakstītā kāju pirkstu deformācija un nobīde, sekas pēc pārciestām neiroloģiskām slimībām, piemēram, pēc insulta. Tāpat diabētiskā pēda, artrīts, podagra var radīt šādus traucējumus.
Šādos gadījumos nepieciešama tehniskā ortopēda palīdzība
Visbiežāk tehniskais ortopēds, veicot specifiskus izmeklējumus – podoskopiju un podometriju (ļauj novērtēt pēdu pozīciju, noslogojumu), posturometriju (stājas patoloģiju novērtēšana 3 plaknēs, ļauj papildus saskatīt pēdas potītes, ceļu un gūžas locītavu pozīciju, asimetriju), gaitas video analīzi (gaitas simetrijas novērtēšanai) vai skrējiena biomehānisko analīzi (svarīgi sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem), iesaka individuāli piemērotus tehniskos palīglīdzekļus - fiksējošas vai stabilizējošas ortozes, ortopēdiskās zolītes u.c.
Bieži vien pietiek ar ieteikumiem par vingrinājumiem, higiēnu un pareizu apavu izvēli – piemēram, ja ir pēdu kauliņu deformācija, apaviem jābūt pietiekami platiem, lai pirksti netiktu saspiesti, kā arī papēža augstumam jābūt ne lielākam par 3 līdz 5 cm Ortopēdisko zolīšu nēsāšana atslogo pēdas priekšējo daļu, atbalsta potītes un aizsargā pēdu. Ir arī citi līdzekļi, kas sniedz komfortu pēdām, piemēram, silikona pirkstu starplikas,.