/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/29/11095578t1h862b.jpg)
Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) pārmetumi Lietuvai par kavēšanos viest skaidrību «Rail Baltica» projekta tālākajā virzībā ir pamatoti, šodien Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis pārmetumus Lietuvai saistībā ar «Rail Baltica» virzību uzskata par pamatotiem (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjerministrs norādīja, ka saistībā ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu no Lietuvas 7.septembrī tiek gaidīta informācija par ieceres tālāko virzību. Viņš arī uzsvēra, ka šo jautājumu pārrunājuši Baltijas valstu valdību vadītāji.
Premjerministrs gan piebilda, ka lielākas skaidrības iegūšanai jāgaida oktobra beigas, kad noslēgsies pašu lietuvieši vērtējumā par «neredzēti karstu» dēvētais parlamenta priekšvēlēšanu laiks.
Kā ziņots, ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus, brīdinājis EP Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers.
Intervijā portālam «15min.lt» viņš paudis neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» starpniecību.
Pēc Krāmera teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacījis.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par «Rail Baltica» darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums «RBRail». Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.
Baltijas valstis arī nespēj vienoties, kā būtu ieceļami «RB Rail» valdes locekļi. Lietuva grib, lai katra valsts uzņēmumā būtu pārstāvēta ar vienu valdes locekli, bet «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iesaka valdes locekļus izraudzīt konkursa ceļā.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par «RB rail» pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.