Visbiežākais stresa izraisītājs ir psiholoģiskais spiediens. Dažkārt tā cēlonis ir muskuļu spazmas vai sāpes, tāpēc ieteicams lietot nomierinošus ārstniecības augus – melisu, māteri, baldriānu, apiņus, asinszāli, vilkābeles augļus vai vīgriezes. Ilgstoša stresa gadījumā organisms var piedzīvot pat depresiju, pret kuru cīņā labākais dabīgais līdzeklis būs asinszāle un melisa. Pārdzīvojumu rezultātā savārgušo imunitāti visefektīvāk atjauno C vitamīns, kas bagātīgi sastopams, piemēram, dzērvenēs. Tāpat kopš seniem laikiem latvieši izmantojuši medu kā nomierinošu līdzekli, jo tajā esošie B un E vitamīni, un medus saldā garša stimulē labsajūtas uzlabošanos. Viens no risinājumiem cīņā pret stresu un tā atstātajām sekām ir uzņemt visas šīs vielas atsevišķi, taču ir iespējams arī izmantot izstrādājumus, kas satur visas šīs dabiskās vielas.
Problēmu pārvarēšanā nereti galvenā barjera ir bērna noskaņojums, ko var nolasīt pēc paustajām emocijām, žestiem vai pat vienkāršākās sarunas. Pieaugušā uzdevums ir atrast veidu, kā palīdzēt nomāktajam bērnam vai pusaudzim. Bērniem ir nepieciešams acu kontakts, fiziski mīlestības apliecinājumi, iespēja tikt uzklausītam un justies saprastam. Kā atzīst speciālisti, šajā procesā no bērna puses tiek sagaidīta nedalīta uzmanība, kas nozīmē, ka pieaugušā uzmanībai jābūt vērstai tikai uz sarunu, tā nevar būt paralēla ikdienas maltītes gatavošanai vai televīzijas vērošanai.